Latvijas premjers Valdis Dombrovskis atzinis, ka viņa būtu ļoti piemērota kandidāte, tādēļ premjers ir gatavs Briselē cīnīties par V.Vīķes-Freibergas ievēlēšanu. «Izcili, ka Latvijai ir savs kandidāts un tik spožs kandidāts kā Vaira Vīķe-Freiberga,» bijušās prezidentes izvirzīšanu vērtē Eiropas kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš.
«Gan atsevišķas personas, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji vairākās ES valstīs man ir neformāli pauduši savu viedokli, ka, viņuprāt, es kā personība būtu lieliski piemērota šim amatam,» V.Vīķes-Freibergas viedokli citē viņas pārstāve Daina Lasmane. Bijusī Latvijas prezidente savulaik jau pretendēja uz ANO ģenerālsekretāres posteni, taču toreiz viņai ceļu aizšķērsoja Krievijas iebildumi un ģeogrāfiskais princips, jo ANO vadība bija jāuzņemas Āzijas pārstāvim.
ES prezidenta amats, kura izveidošanu paredz Lisabonas līgums, būs ļoti atbildīgs, jo ES prezidenta pienākums būs vadīt dalībvalstu līderu sanāksmes un pārstāvēt ES intereses pasaulē. Paredzams, ka ES prezidenta un ārlietu ministra amatu izveidošana palīdzēs atbildēt uz bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera retorisko jautājumu: «Kam es varu zvanīt, ja gribu parunāt ar Eiropu?»
Vienošanās par piemērotāko ES prezidenta amata kandidātu jāpanāk dalībvalstu līderu sarunās. Lietuvas amatpersonas jau devušas mājienus, ka varētu atbalstīt V.Vīķes-Freibergas kandidatūru. Tomēr pašlaik viņas izredzes ir diezgan nelielas, jo konkurentu vidū ir vairāki ļoti spēcīgi kandidāti. Lielākās diskusijas ir par bijušā Lielbritānijas premjera T.Blēra kandidatūru. Viņa atbalstītāji uzskata, ka ES nepieciešams spēcīgs līderis, kura vārdos ieklausītos visa pasaule. Taču vairākas valstis ir negatīvi noskaņotas pret T.Blēra kandidatūru.
Pretendentu vidū minēts arī Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers un Nīderlandes premjers Jans Pēters Balkenende. A.Gobiņš uzskata, ka dalībvalstu domstarpību gadījumā V.Vīķe-Freiberga varētu kļūt par spēcīgu kompromisa kandidāti. «Grūti iedomāties, kura valsts varētu iebilst pret viņu,» spriež A.Gobiņš.