Nepiekrītu, jo Vides ministrijas darbības pamatā ir ilgtspējības princips. Apvienojot ministrijas, būs iespēja daudz integrētāk skatīties uz attīstības jautājumiem. Tā būs unikāla iespēja šīs lietas cieši integrēt kopā un jau dokumentu izstrādes gaitā atrisināt problēmjautājumus, kas šad tad parādās, racionāli pieejot gan attīstības, gan dabas aizsardzības jautājumiem. Kad es pirms astoņiem gadiem tiku apstiprināts par ministru, tā bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Pašvaldību vadītāji ir izteikuši bažas, ka vides jautājumi būs galvenie un reģionālā attīstība paliks novārtā.
Nekādā gadījumā. Man ir svarīgas pilnīgi visas jomas, te nevar būt lielais un mazais brālis, attieksme pret visiem ir vienāda.
Priekšvēlēšanu laikā šī pretruna starp attīstību un vidi tomēr tika pieminēta, piemēram, toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) pārmeta jums Irbes jūras šauruma iekļaušanu aizsargājamo teritoriju tīklā Nature 2000.
Tā bija priekšvēlēšanu retorika. Irbes jūras šauruma gadījumā nav nekādu problēmu Rīgas Brīvostas attīstībai. Irbes šaurumā kuģi ir braukuši, brauc un brauks neatkarīgi no tā, vai tā ir aizsargājamā teritorija, tās izveidošana nekādā veidā neierobežos kuģu kustību un padziļināšanas darbus. Protams, pirms tam jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, bet tas ir normāls process. Arī Igaunijas pusē šī Natura teritorija ir izveidota, un plānotie darbi ir jāsaskaņo ar Igaunijas pusi.
Vai Latvijā ir daudz gadījumu, ka attīstības projektus apstādina vides aizsardzības dēļ?
Nekādas aktivitātes nav apstādinātas. Arī celulozes rūpnīcas gadījumā nevajag vainot Vides ministriju, jo, izvērtējot ietekmi uz vidi, tika pateikts nē kaitīgajam variantam, bet tika atļauts mazāk kaitīgais. Tas, ka attīstītāji atteicās būvēt celulozes rūpnīcu, bija viņu lēmums. Vienīgās vietas, kur ir bijušas konfliktsituācijas, ir piekrastes teritorijas, bet, manuprāt, problēmu nebūtu, ja RAPLM būtu izstrādāts piekrastes plānojums un attīstības stratēģija. Mums tas ir jāizdara. Nesen pieņemtais Jūras likums noteic, ka mums jāplāno arī Baltijas jūras izmantošana, atkal sabalansējot vides un attīstības jautājumus.
Ja jums būtu jāizveido divi darāmo darbu saraksti - viens vides un otrs reģionālās attīstības jomā, kurš no tiem būtu garāks?
Garāks būtu reģionālo jautājumu saraksts. Vides jomā daudzas lietas ir sakārtotas, kaut problēmas pastāv. Līdz galam vēl nav ieviesta atkritumu šķirošana un pārstrāde. Mums ir labs tēls Cūkmens, kurš pievērš uzmanību nejēdzībām mežos un pie ūdeņiem, bet būtībā mums tādu tēlu nevajadzētu, jo visam būtu jābūt tīram. Mans mērķis ir panākt, lai visi atkritumi nonāk vai nu uz pārstrādi, vai noglabāšanai poligonā. Kas attiecas uz pašvaldību jomu, ir jāizstrādā jaunais Nacionālās attīstības plāns 2013.-2020. gadam, un mans mērķis ir panākt ciešu sasaisti ar Eiropas fondu plānošanu. Vienreiz ir jāizbeidz tas, ka ir dažādi plāni un līdzekļu piesaiste notiek autonomi no tiem. Ja mums ir attīstības vīzija, tad pretī jābūt finanšu instrumentiem. Otra būtiska lieta - jāievieš vienas pieturas aģentūras princips, jo daudzas lietas no iedzīvotājiem ir attālinājušās. Novada centri ir tālāk, arī valsts iestādes ir centralizētas, un daudzas lietas risināmas tikai Rīgā. Ar šo vienas pieturas aģentūru mēs spētu būtiski paiet pretī katram iedzīvotājam, lai viņam pēc katras atļaujas nav jābrauc uz Rīgu, bet visu var atrisināt pašvaldībā. Tam ir pretestība no ministriju puses, jo tām šķiet, ka tās pazaudēs kādas spēka sviras, bet tas tā nav. Ir jākonsolidē valstī esošās datubāzes, tas vienreiz ir jāizdara par Eiropas fondu līdzekļiem. Pat valsts institūcijām savā starpā ir grūti izmantot datus. Ir absurdi, ka katru gadu, aizpildot amatpersonas deklarāciju, man ar roku jāievada dati, kāda man bijusi alga, kādi nekustamie īpašumi pieder, - tam visam jau ir jābūt ievadītam un pieejamam.
Valdības deklarācijā ir minēta plānošanas reģionu likvidācija. Kā tā notiks, un kas būs vietā?
Deklarācijā nav ierakstīts, ka reģionus likvidēs rīt. Vispirms tiks izveidota darba grupa, lai izvērtētu plānošanas reģiona efektivitāti pašlaik. Bet jāpiekrīt, ka tie ir pietiekami mākslīgi veidojumi. Man pašlaik nav ideju, kas varētu būt vietā, jo šo jomu plānoju pārņemt no 1. janvāra.
Viens no variantiem ir apriņķu veidošana.
Par to, vai veidot jaunas otrā līmeņa pašvaldības, ir jādiskutē, jo radīt mākslīgus veidojumus, it īpaši budžeta konsolidācijas apstākļos, kad valstij un pašvaldībām trūkst naudas, - tad ir jābūt nopietnam pamatojumam, kāpēc to vajag. Radīt mākslīgas struktūras, lai kādam būtu amati, ir muļķīgi.
Vēl pirms valdības apstiprināšanas jūs visai strikti izteicāties pret jaunizveidoto novadu dalīšanos. Vai tā ir jūsu vai visas ZZS nostāja, atceroties, cik ļoti pret reformas gaitu ZZS iebilda?
ZZS pretojās pret piespiedu pašvaldību apvienošanu, kas noveda pie tā, ka, piemēram, Roja un Mērsrags politiķu ambīciju dēļ ir atdalījušās. Tam procesam bija jābūt brīvprātīgam, bet šobrīd reforma ir pabeigta, vēlēšanas ir notikušas un novadiem ir jāturpina strādāt. Laiks pierādīs, ka tās pašvaldības, kam ir mazāks iedzīvotāju skaits, pašas nonāks pie secinājuma, ka ir nepieciešams pievienoties spēcīgākam novadam.
Vai varat garantēt, ka nauda pašvaldību projektiem netiks dalīta pēc partijiskiem principiem? Agrākajos gados dzirdēti pārmetumi, ka varas partijas dāsni piešķir naudu pašvaldībām, kur pie varas ir savējie.
Valdības deklarācijā ir iekļauts policentrisma princips, lai notiktu attīstība visā Latvijā, lai nauda nonāktu attīstības centros, lai cilvēki nelaistos prom, lai uz vietas būtu darbvietas, uzņēmējdarbība, pakalpojumi. Es Vides ministrijā naudu nekad neesmu dalījis pēc partiju piederības.
Valdības deklarācijā ir atsevišķs punkts par Rīgu. Attiecības starp Rīgu un valdību jau ilgstoši nav labas. Kā saskatāt sadarbības iespējas ar Rīgu?
Man kā vides ministram ar Rīgas pašvaldību ir ļoti laba sadarbība, un gan ūdenssaimniecības, gan siltināšanas projektos viņi ir saņēmuši līdzekļus. Ir atsevišķi Rīgas projekti, kas nav guvuši valdības atbalstu, tā ir tiesa. Ja pašvaldība realizē superdārgus projektus, kā Dienvidu tilts, tad ir diskutējams jautājums, vai valdībai to akceptēt un vēl dot naudu. Bet par tiem Rīgas projektiem, kas visiem ir vajadzīgi, es arī cīnīšos.
Jūrmalā šā gada laikā jau divas reizes nomainījusies vadība. Vai sekosit līdzi notikumu attīstībai, un vai var pienākt brīdis, kad jums var nākties Jūrmalas domi atlaist?
No ministrijas puses jāpastiprina visu pašvaldību uzraudzība, lai neatkārtojas Ādažu gadījums, kad vienu no bagātākajām pašvaldībām noved līdz bankrotam. Arī Jūrmalā iepriekš ir tikušas konstatētas klaji nesaimnieciskas darbības ar zemju nomu. Katrā ziņā ļoti rūpīgi ir jāvērtē pašvaldības vadības atbildība un, ja par nelikumībām ir atbildīgs viss deputātu kopums, tad jāvēršas pret viņiem atlaižot. Lai lēmumu pieņemtu, jābūt sīkai pārkāpumu juridiskajai analīzei, bet Ādažiem un Jūrmalai jābūt zem lielas lupas.
Vai jums ir pārliecība, ka iebraukšanas maksa Jūrmalā tiek izmantota atbilstoši mērķim?
Bieži vien vides aizsardzības aspekts tiek izmantots par piesegu un nebūt ne visa nauda aiziet tiem mērķiem, kāpēc tika ieviests režīms. Nedrīkst būt maksa par iebraukšanu, ja lielākā daļa naudas aiziet administratīvā aparāta uzturēšanai. Ja mērķis ir saglabāt zaļās teritorijas, to uzturēšanai nauda arī jātērē, nevis, piemēram, ceļu remontam.
Atgriežoties pie jautājuma par attīstību un vidi - cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai nonāktu pie harmoniskas Latvijas, kas attīstās vienmērīgi?
Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģija rāda vīziju, ka mēs ejam uz zaļo Latviju. Ja mums izdotos pilnībā realizēt pasākumus un idejas, kas ir šajā stratēģijā, tad 2030. gadā tiešām viss varētu būt sakārtots. Pasākumiem ir jāsasniedz novadu līmenis, vīzija ir jāiestrādā plānošanas dokumentos. Ja tam ir pretī Eiropas finansējums, tad ir reāli to sasniegt. Ja pašvaldības savu attīstību plānos autonomi no valsts vīzijas, tad mēs buksēsim kā visus šos gadus. Nevar balstīties uz īstermiņa mērķiem, plānojumu pakārtojot īstermiņa biznesa interesēm, kad atnāk biznesmenis, pasaka, ka grib kaut ko būvēt, un uzreiz maina attīstības plānu. Tas ir princips, kas jāiznīdē pašā saknē. Plānojumiem jābūt ilgstošam laika periodam, lai iedzīvotāji zina, ko varēs darīt, un uzņēmēji zina un rēķinās, kur var un kur nevar attīstīties.