Pirms dažām nedēļām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā rīkoja diskusiju, kur tiesu vides jautājumi tika analizēti kontekstā ar investīciju piesaistes šķēršļiem. Piekrītot izskanējušajai tēzei, ka uzņēmējdarbība ir risks, kas ne vienmēr atmaksājas, pašsaprotams, ka tie, kuri veic ieguldījumus, vēlas būt aizsargāti arī tajā brīdī, kad cieš neveiksmes. Arvien biežāk izskan viedoklis, ka investīciju plūsma sarūk, jo ir problēmas ar noteiktu tiesību jomu normu interpretāciju un piemērošanu praksē.
Jāņem vērā, ka Latvijā tiesu vara ir neatkarīga, un nav pieļaujama tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Tiesa spriedumus pamato ar lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un izteiktajiem argumentiem, nevis hipotēzēm un pieņēmumiem, tādējādi nodrošinot patiesības principa īstenošanu civilprocesā.
Jau notiek civilprocesa pilnveidošana, kur grozījumi paredz savlaicīgu pierādījumu iesniegšanu pirmās instances tiesā, jo apelācijas instances tiesā jauni pierādījumi lietā pieļaujami tikai tad, ja pastāvēja būtiski šķēršļi to iesniegšanai lietā pirmās instances tiesā. Civilprocesa likums tika papildināts ar jaunām vienkāršotām lietu kategorijām, kurās jautājumi tiek izlemti rakstveida procesā. Nesen veiktā reforma jau nesusi pirmos augļus, jo strīdi tiek izskatīti ātrāk gan pirmās instances tiesās, gan apelācijas instances tiesās.
Liela uzmanība jāpievērš arī kvalitātes rādītājiem. Ir spriedumi, kuri uzrakstīti ļoti labi, ir argumentēti un saprotami, atsaucoties gan uz doktrinālajām atziņām, gan judikatūru, taču ir spriedumi, kur pierādījumu vērtēšana ir formāla, bez pietiekamas argumentācijas. Šāda spriedumu vērtēšanas iespēja izveidojusies, pateicoties anonīmiem tiesu nolēmumiem, kuri ir publiski un ļauj plašāk vērtēt tiesas argumentāciju spriedumu motīvu daļās.
Lai sakārtotu tiesu vidi, vispirms nepieciešams identificēt problēmas. Jau veikti vairāki tiesu prakses pētījumi par noteiktiem materiālo un procesuālo normu piemērošanas jautājumiem. Taču, lai konstatētu, kā tieši uzlabot tiesas spriedumu kvalitāti, nepieciešams veikt pētījumu saistībā ar spriedumos identificētajām problēmām, kas būtu kopīgas lielākajai daļai spriedumu. Rezultāti savukārt dos gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, gan investoriem pozitīvus signālus par tiesu sistēmas darba uzlabošanos, lai tiesas paaugstinātu savu reputāciju un uzticamību.
*Dr.iur., LU docente
Fotogrāfijas autors: Boriss Koļesņikovs