Uz to, ka publicētie vērtējumi šobrīd jau vairs neatbilst realitātei, norāda arī citas aptaujātās augstskolas. Tāpat izskan skaidrojums, ka dažas izbrāķētās programmas patiesībā nav tik sliktas - demogrāfisku iemeslu dēļ tajās vienkārši ir mazs studentu skaits, kas nav saistīs ar kvalitāti, bet ekspertu acīs tiekot uzskatīts par mīnusu.
Pusizceptā kotlete
«Tas būtu tāpat kā tad, ja visa Latvija skatītos Gandrīz ideālas vakariņas, kur pasniegtu pusizceptu kotleti. Tad visi to analizētu un teiktu, ka kotlete ir pusizcepta,» par publicētajiem rezultātiem saka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Dace Markus, kuras vadītajā iestādē negatīvu vērtējumu ieguvušas piecas studiju programmas. Tiesa, AIP publicētajos datos uzrādās seši sliktie vērtējumi, bet tie pārklājoties, jo programma Organizācija un vadība pēc tajā ietilpstošajiem moduļiem pieder gan vadības, gan izglītības virzieniem, tādēļ tabulās parādoties divreiz. Šīs programmas iekļūšana trešajā vērtējumu grupā, kur nonāk negatīvi novērtētās, D. Markusa skaidro ar to, ka tās īstenošana sākta salīdzinoši nesen un tādēļ ailītes, kur vajadzēja uzrādīt uzņēmēju un absolventu atsauksmes, palikušas tukšas.
Savukārt programmas Skolvadība un Psiholoģija, kuru ilgtspēja no ekspertu puses arī bija apšaubīta, jau tiekot pārveidotas. Septembrī jauni studenti mācības tajās nesāks, jo abas kā atsevišķus moduļus integrēs programmā Organizācija un vadība. Arī izbrāķēto Deju un ritmikas skolotāju programmu pārveidos modulī un pievienos citai. Ar zemāko atzinumu saņēmušās programmas Cilvēkresursu/ Biroja administrēšana kvalitāti, pēc RPIVA metodiķes Daces Kazākas teiktā, problēmu neesot. Tādēļ, ka šajā programmā ir tikai maksas studiju vietas, noticis studentu atbirums aptuveni 26% apmērā. Akadēmija uzskata, ka tam nav saistības ar kvalitāti, jo studentu anketēšanas rezultāti joprojām uzrādot tikpat labus rezultātus, kā iepriekš.
Arī LU neuzskata, ka mazajam studentu skaitam (attiecīgi arī nokļūšanai trešajā jeb sliktākajā vērtējumu grupā) ir saikne ar zemu kvalitāti. «Eksperti diezgan stipri koncentrējās uz studentu skaitu. Trešajā grupā daudzas programmas ir nevis tāpēc, ka tās ir sliktas, bet tāpēc, ka demogrāfisku tendenču dēļ samazinās studentu skaits,» uzskata LU mācību prorektors A. Kangro. Viņš uzsver, ka piecās studiju programmās, kuru ilgtspēju eksperti apšaubījuši, jauni studenti šogad uzņemti netika un šobrīd tajās notiek pārveide. «Šobrīd mēs triecientempā uzlabojam to, ko paši bijām plānojuši pakāpeniski jau iepriekš,» saka A. Kangro.
Kādi iemesli negatīvu vērtējumu saņemšanai bija piecām Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas studiju programmām, Dienai neizdevās izdibināt, jo tās rektore atrodas atvaļinājumā. Savukārt augstskolas sekretāre, atsaucoties uz tās prezidentu Jāni Mihailovu, pavēstīja tikai to, ka programmas neslēgs un jau šobrīd tās tiekot uzlabotas.
Visus iemeslus vēl nezina
Kopaina, kas atklātu biežāk izplatītos iemeslus negatīvu novērtējumu saņemšanai, šobrīd vēl neesot pieejama. «Viens, ko var minēt, ir studentu trūkums, bet pārējiem - dažādās kombinācijās,» publicētos rezultātus komentē AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Vaicāts, kādēļ tādā gadījumā eksperti salīdzinoši bieži apšaubījuši kvalitāti vadības virziena programmām, kas par studentu skaitu Latvijā nevar sūdzēties, AIP priekšsēdis pieļauj, ka šeit pie vainas varētu būt tieši lielā konkurence. «Tās pārsvarā ir maksas studiju programmas, un tas varētu būt lielās konkurences rezultāts,» viņš saka, norādot, ka augstskolu centieni piedāvāt pēc iespējas zemāku cenu varētu būt samazinājuši kvalitāti. Savukārt sliktos izglītības virziena rādītājus J. Vētra skaidro kā rezultātu haotiskiem politiskajiem lēmumiem šajā nozarē. Proti, augstskolas, mēģinot izsekot līdzi noteiktajām izglītības darbinieku profesionālajām prasībām, laika gaitā radījušas daudz sadrumstalotu programmu.
«Man personīgi nekādu pārsteigumu šeit nebija,» saka Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks. Viņš tāpat kā projekta īstenotāji un augstskolas, kas lielākoties bija pret rezultātu publicēšanu, uzsver, ka tie nav galējie dati. «Izlietu ūdeni atpakaļ nesasmelsi, bet katrā gadījumā šī informācija ir pusgatava un var kaitēt ne tikai topošajiem studentiem, bet arī esošajiem, jo viņi var pieņemt pārsteidzīgus lēmumus,» saka LSA prezidents, pieļaujot, ka kāds pēc rezultātu ieraudzīšanas var arī pamest studijas.