Viņi ir kļuvuši par Vācu ekonomikas Mākslas un kultūras asociācijas rīkotās laikmetīgās mākslas balvas Ars viva pēdējās sezonas laureātiem, un šis apbalvojums ir devis iespēju prezentēt savu mākslu trīs izstādēs: pērnā gada rudenī tika atklāta izstāde Vācijā Folkwang muzejā Esenē, pašlaik ir Rīgā, bet jūnija nogalē tā gaidāma Modernās mākslas muzejā Weserburg Brēmenē.
Mecenātisma paraugs
Izstādes atklāšanā Rīgā, kas notika 17. februārī, un tai veltītā preses konferencē piedalījās Vācu ekonomikas Mākslas un kultūras asociācijas izpilddirektors Stefans Fruhts. Viņš pastāstīja, ka asociācija atbalsta mākslu un kultūru apmēram 60 gadu un darbojas četrās sekcijās. «Ir četras ekspertu komisijas, kas lemj par atbalstu tēlotājā mākslā, arhitektūrā, mūzikā un literatūrā,» skaidro S. Fruhts. «Runājot par atbalstu tēlotājai mākslai, mūsu sirdsdarbs un centrālais pasākums ir balva Ars viva.» Tā tiek piešķirta trim Vācijā dzīvojošiem un strādājošiem jaunajiem māksliniekiem (līdz 35 gadu vecumam), kuru veikumu no aptuveni 50 kandidātiem kā labāko izraugās vizuālās mākslas ekspertu komisija. Balvas ietvaros laureāti saņem naudas prēmiju 5000 eiro, trīs izstādes un katalogu, kas reprezentē viņu darbību. I. Šteimane uzsvēra, ka tie ir asociācijā iesaistīto privātpersonu un uzņēmēju finansiālie līdzekļi, kas tiek veltīti mākslas atbalstam. «Asociācijas misija ir veicināt sabiedrību, kurā māksla tiek uzskatīta par būtisku resursu,» viņa saka, norādot, ka finansiāli neaizsargātā situācijā, kādā šobrīd atrodas Latvijas kultūras darbinieki, šī ir «ļoti būtiska informācija, ko ir vērts apdomāt».
Valodas studijas mākslā
Izvēloties valodu par virsrakstu, balvas Ars viva veidotāji uzsvēruši mākslas un valodas jēgpilno mijiedarbību mākslas vēsturē un laikmetīgajā mākslā. I. Šteimane akcentēja valodas nozīmīgumu, citējot vācu filozofa, postmodernista Karla Oto Apela teikto, ka mūsdienu domāšanas fundamentālais pamats ir lingvistiskā apvērsuma prezumpcija, kas nozīmē, ka cilvēcisko būtību var būvēt, balstoties uz valodu. «Katrs no trim māksliniekiem savā veidā lieliski strādā ar valodu un strādā ne tikai tāpēc, ka ir šāds virsraksts, bet tāpēc, ka viņiem ir tāda interese,» teic I. Šteimane, kura piedalījās kandidātu izvērtēšanā.
Izstādē skatāmo autoru darbus vieno kopīgs elements - valoda kā performance, kas ļauj iekļaut autorus laikmetīgajā orientācijā. Zviedru mākslinieks Eriks Bingers, kurš astoņus gadus dzīvo Berlīnē, reiz ieguvis komponista izglītību, bet aizvien vairāk pietuvojas vizuālajai mākslai. «Tomēr mana māksla joprojām lielā mērā cirkulē ap idejām, kas saistītas ar mūziku - to, kā mūzika manipulē ar mums,» viņš saka. Savās videolekcijās, performancēs un instalācijās E. Bingers izmanto jau esošus muzikālus darbus, to fragmentus, filmas utt., tādējādi parādot, kā mūzika un vizuālā kultūra izmanto valodu. «Parasti, runājot par mūziku, ir jārunā apkārt pašai mūzikai, jo tā ir kaut kas ārpus valodas,» skaidro E. Bingers. «Mūzika izmanto valodu kā līdzekli, tā ir kā parazīts.»
Savukārt Jirgens Štāks, kas skolojies Diseldorfas Mākslas akadēmijā, pastāstīja, ka sākotnēji nodarbojies ar fotogrāfiju, bet laika gaitā arvien vairāk pievērsies valodai. Viņš stāsta: «Šajā izstādē nav runa par attēlu kā tādu. Mēs varam dzirdēt, kā tas tiek aprakstīts vārdiem.»
Balvas laureāts vācietis Filips Goldbahs bez mediju mākslas Ķelnē studējis arī mākslas vēsturi, socioloģiju un filozofiju. Mākslinieks pēta dažādos veidus, kā rodas teksts, tā zīmes un kā tās tiek reproducētas, izmantojot fototehniku un personīgo rokrakstu, pārrakstot, piemēram, filosofijas sacerējumus vai XIX gadsimta ceļojumu aprakstus.