Grāmatu bizness Latvijā ir komplicēts. Latvijas Nacionālās bibliotēkas dati liecina, ka vidējā grāmatas tirāža Latvijā ir krietni zem 1000 eksemplāriem, tāpēc, lai piepildītu visas mūsu valsts grāmatnīcas, vajadzīgas daudzas un dažādas grāmatas.
Turklāt pēdējos gados izveidojusies situācija, kad cilvēkiem ir viegli sagatavot grāmatas izdošanai - paši maketē, paši gatavo vāka dizainu un rezultātā ļoti strauji attīstās tas, ko angliski dēvē par Self-publishing un ko latviski varētu saukt par Katrs pats sev izdevējs segmentu. Šajā segmentā izdotās grāmatas pircēji grāmatnīcās bieži pat neredz, jo cilvēki vēlas savu darbu izdot grāmatas formātā tikai paši sev vai arī lai dāvinātu draugiem. Bieži arī dažādas biedrības sagatavo grāmatas, lai izplatītu tās savas biedrības biedru vidū. Kādreiz izdeva desmit grāmatu tirāžā pa desmit tūkstošiem eksemplāru katra, tagad izdod tūkstoti grāmatu tirāžā pa 100 eksemplāriem un liela daļa no šīm grāmatām pat neparādās tirdzniecībā. Grāmatas ļoti mazās tirāžās patlaban ir viens no straujāk augošajiem poligrāfijas nozares segmentiem, vismaz digitālās drukas segmentu vidū noteikti.
Šajā procesā nopelna uzņēmumi, kuri piedāvā digitālo druku?
Visticamāk, izdevniecībām, kuras strādā klasiski ierastajā stilā, bizness kļūst aizvien smagāks, bet pelna tipogrāfijas, kas specializējušās grāmatu izdošanā mazās tirāžās.
Grāmatas autors gan nenopelna, ja grāmata netiek pārdota, turklāt autoram varbūt pat jāiegulda sava nauda, lai apmaksātu, piemēram, digitālo druku.
Mana pieredze liecina, ka ir tādi grāmatu autori, kuriem mērķis vispār nav nopelnīt, viņiem svarīgākais ir, lai tikai grāmata tiktu izdota. Ir, protams, arī otra galējība - cilvēks domā, ja uzrakstīs un izdos vienu grāmatu, tad tūlīt kļūs bagāts. Tā nenotiek, vismaz Latvijā noteikti nenotiek.
Jūsuprāt, grāmatu tirāžas samazinās, jo cilvēki mazāk lasa grāmatas?
Jā, diemžēl cilvēki mazāk lasa grāmatas, bet vairāk laika un uzmanības velta interneta medijiem. Tā ir globāla tendence, nevis tikai Latvijai raksturīga iezīme. Domāju, ka grāmatu prestižs jāpaaugstina, jaunatni jāmudina lasīt vairāk. Protams, ir daudz jauniešu, kuri grāmatas lasa. Grāmatas lasošo cilvēku skaits jauniešu vidū gan nav tik liels kā bija XX gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, bet neesmu ļoti skeptiski noskaņots un negribu apgalvot, ka mūsdienu jaunieši vispār nelasa.
Grāmatu popularitātes mazināšanās skaidrojama ne tikai ar moderno tehnoloģiju popularitātes kāpumu, bet noteikti arī ar audzināšanu - daudzi jaunieši vispār nav redzējuši, ka vecāki brīvdienās sēdētu krēslā ar grāmatu rokās un lasītu, tāpēc arī jauniešiem neveidojas ieradums lasīt. Protams, moderno tehnoloģiju izplatībai ir arī pozitīva nozīme, un varbūt labi, ja jaunieši sāk lasīt e-vidē, izmantojot planšetdatorus vai e-lasītājus, un pēc tam sāk lasīt arī grāmatas papīra formātā. Konkrēti par Latviju runājot, interesanti gan ir tas, ka e-grāmatas nemaz tik populāras nav.
Kā jūs to skaidrojat?
Lasīt e-grāmatu vai lasīt papīra formātā izdotu grāmatu - tās ir gluži atšķirīgas izjūtas. Daudziem cilvēkiem vajag izjūtu, ko dod iespēja paņemt rokā papīra formāta grāmatu, apsēsties dīvānā, pie lampas un lasīt. E-grāmatām, protams, ir sava niša, jo tās ir ērti paņemt līdzi ceļojumos, piemēram, lasīt lidmašīnā, bet ne jau lasīt mājās, lai izbaudītu lasīšanas procesu. Mēs nesen veicām nelielu aptauju, kura parādīja - e-grāmatu izvēlas tikai kādi 5% lasītāju, pārējie dod priekšroku grāmatai papīra formātā.
Iemesls tam, ka e-grāmatas popularitātē atpaliek no papīra formāta grāmatām, varētu būt fakts, ka Latvijā ne e-grāmatas, ne e-lasītāji nav lēti?
Tas varētu būt viens no iemesliem. Vēl jāņem vērā e-grāmatu pirātisma problēma - izdevniecības nav ieinteresētas savas labākās grāmatas, kuras ir cerība lielā skaitā pārdot papīra formātā, sagatavot arī e-grāmatas formātā, jo, pastāvot augstiem pirātisma riskiem, grāmata var parādīties internetā kā brīvi pieejama ikvienam, kurš vien to vēlas izlasīt.
Tātad e-grāmatu aizsardzība pret hakeru uzbrukumiem nav pietiekami attīstīta?
Noteikti nav. E-grāmatas latviešu valodā, iespējams, retāk kļūst par pirātisma mērķi, jo, vērtējot pasaules mērogā, tādu lasītāju, kuri lasa latviski, nav īpaši daudz, bet e-grāmatas valodās, kurās ir daudz lasītāju - piemēram, angļu valodā, ļoti bieži pirātisku darbību rezultātā tiek brīvi izplatītas internetā.
Kur velkama robeža - kad jāļauj cilvēkiem par brīvu lasīt grāmatas internetā un kad pret to jāsāk cīnīties?
Nevar gan noliegt, ka autortiesību jēdziens tiešām patlaban izplūst, jo daudz informācijas internetā bez maksas var iegūt pilnīgi legāli, bet pret datorpirātismu jācīnās jebkurā gadījumā. Iespējams, labs variants ir piedāvāt par brīvu lasīt grāmatas fragmentu un nodrošināt iespēju viegli, vienkārši, ātri un ērti pārējo grāmatu iegādāties par naudu.
Kā jūs vērtējat, literārie darbi, ar kuriem autori nāk uz jūsu izdevniecību, kļūst kvalitatīvāki vai tieši pretēji?
Visu laiku manuskriptu kvalitāte ir ļoti dažāda. Ir bijis tā, ka atnāk mazpazīstams autors ar ļoti labu grāmatu, kuru, visticamāk, nebūs iespējams pārdot lielā eksemplāru skaitā, jo autora vārds nav pazīstams, bet darba kvalitāte ir izcila, un bijis arī tā, ka atnāk autors ar darbu, par kuru jāsaka - 4. klases skolēns varētu sarakstīt labāku grāmatu.
Drukājat arī grāmatas, kuras nonāk veikalu plauktos, ne tikai tiek dāvinātas autora draugiem. Jūsprāt, grāmatas veiksmi tirgū nosaka tās saturs vai mārketings?
Būtiski ir abi jūsu minētie faktori. Tomēr bez laba satura labs mārketings nav iedomājams. Ja pilnīgi nepazīstams autors uzrakstīs ļoti labu grāmatu, tad to būs grūti pārdot un izdevējiem būs problemātiski atpelnīt ieguldīto naudu, tāpēc arī izdevniecībām pietrūkst naudas, ko ieguldīt vērienīgā mārketingā, lai stiprinātu autora vārdu kā zīmolu, ātri pārtulkojot grāmatu, piemēram, angļu valodā un sākot reklamēt ārzemēs. Tulkošana citā valodā gan var izrādīties risks. Lai kāds Latvijas vai citas nelielas valsts autors iegūtu plašu starptautisko atpazīstamību, pašam autoram un arī izdevējiem ļoti intensīvi jābraukā pa starptautiskajām izstādēm un literāriem pasākumiem un ciešā sadarbībā grāmata jāpopularizē dažādu valstu lasītājiem.
Ir grāmatu mīļotāji, kuri apgalvo, ka nopirktu mēnesī nevis, piemēram, vienu, bet piecas jauniznākušās grāmatas, ja grāmatu cenas būtu zemākas.
No pircēju viedokļa raugoties, grāmatas Latvijā ir dārgas, bet jāsaprot, ka cenā ietilpst gan grāmatnīcas liktais piecenojums, gan dažādi nodokļi, gan poligrāfijas izmaksas, gan atalgojums maketētājam, māksliniekam un arī pašam autoram. Pat nerunājot par peļņu, vienīgi domājot, lai varētu iztikt bez zaudējumiem, visi šie izdevumi jānosedz no 300-500 eksemplāru pārdošanas. Kā tad var nebūt augsta cena? Turklāt, ja salīdzina ar grāmatu cenām Rietumeiropā, Latvijā grāmatu cenas nemaz nav tik augstas.
Rietumvalstu iedzīvotājiem gan ir augstāka pirktspēja.
Jā, bet izmaksas par grāmatas izdošanu ir tādas pašas kā Latvijā, pieļauju, ka zemāki mūsu valstī ir vienīgi autoru honorāri, savukārt tirgotāju piecenojumi un pārējās izmaksas ir ļoti līdzīgas.
Kas Saeimai un valdībai būtu jāmaina normatīvajos dokumentos, lai jūsu pārstāvētā nozare varētu labāk attīstīties?
Normatīvajos dokumentos visumā viss ir kārtībā, lai cik paradoksāli tas arī izklausītos.
Jā, to, ka uzņēmējs saka - normatīvajos dokumentos viss kārtībā, tiešām reti gadās dzirdēt. Kā ar nepieciešamajām nodokļu izmaiņām?
Te gan es gribu uzsvērt, ka mūsu valstī darbaspēka nodokļu slogs ir smags, un starpība starp bruto un neto algu Latvijā ir ļoti liela. Vajadzētu panākt to, lai nodokļi būtu mazāki un paliktu vairāk naudas, ko ieguldīt attīstībā. Tieši darbaspēka nodokļi uzņēmumu finansiālo situāciju ietekmē vistiešāk. Kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, tā noteikti nav kritiskākais faktors grāmatu biznesā. Grāmatas pērk tie cilvēki, kuri tiešām vēlas lasīt, un, pat ja tiktu mazināts PVN, tad cenas sarukšana par dažiem centiem tos cilvēkus, kuri parasti par grāmatu iegādi neinteresējās, nepamudinās grāmatas pirkt.
Jūsuprāt, uz grāmatu izdošanu valsts mērogā jāskatās kā uz vienu no daudzajām uzņēmējdarbības nozarēm vai arī kā uz atbalstāmu kultūras jomu?
Uz grāmatu autoru darbu Latvijā noteikti jāraugās kā uz valstij atbalstāmu pasākumu, ja vien autoru darba rezultāts tiešām ir kvalitatīva vērtība. Uz poligrāfiju gan jāraugās kā uz biznesu. Ja valsts palīdzētu samaksāt autoriem honorārus par literārajiem darbiem, Latvijā noteikti būtu vairāk kvalitatīvu grāmatu un vairāk profesionālu rakstnieku, turklāt literatūras jomā apdāvinātiem cilvēkiem rastos lielāka interese savu talantu rakstniecībā realizēt.
Poligrāfija kā uzņēmējdarbība gan valstij nebūtu jāatbalsta. Pateicoties digitālajām tehnoloģijām, grāmatu mūsdienās iespējams nodrukāt precīzi tik lielā eksemplāru skaitā, cik tirgus pieprasa. Vairs nav tie laiki, kad bija jārisina problēma, ko darīt ar tūkstošiem tādu grāmatu eksemplāru, kas gadiem mētājas noliktavās, jo šīs grāmatas neviens negribēja pirkt. Šobrīd zūd nepieciešamība pēc milzīgām noliktavām, un zūd nepieciešamība rīkot grandiozas atlaižu akcijas, lai censtos grāmatas izpārdot par vienu eiro vai pat piecdesmit centiem.
Mēs sadarbojamies arī ar vairākām izdevniecībām un piedrukājam nelielā eksemplāru skaitā bestsellerus, kuri pirms dažiem gadiem tika pirkti lielā skaitā, bet patlaban vēl neliela interese par tiem saglabājusies, tāpēc nepieciešams grāmatas piedrukāt mazā eksemplāru skaitā. Mēs sadarbojāmies arī ar daudzām ārzemju izdevniecībām, kam drukājam grāmatas. It īpaši intensīvi drukājam grāmatas Skandināvijas tirgum.
Ar ko Skandināvijas tirgum ir interesanta grāmatu drukāšana Latvijas tirgū? Ar zemāku cenu?
Nē. Lai cik paradoksāli tas būtu, Latvijā modernās poligrāfijas joma ir daudz attīstītāka nekā Skandināvijā. Mēs Latvijā pareizajā brīdī esam gājuši uz priekšu un modernizējuši nozari. Skandināvijas uzņēmumi mēģina ielekt digitālās drukas risinājumu vilcienā, bet pilnībā tas vēl nav paveikts. Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā vispār ir diezgan konservatīvi un tāpēc nokavējuši iespēju izmantot modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Interesanti, ka Skandināvijas tirgū mēs nekonkurējam ar vietējiem uzņēmumiem, bet gan ar igauņu, poļu un vācu uzņēmumiem. Vietējo - skandināvu - uzņēmumu segmentā mums ir tikai viens nopietns konkurents Dānijā.
Jau ap 2009. gadu izskanēja viedoklis, ka digitālā druka grāmatām paliks kā nišas produkts. Patlaban parādās pretēja tendence - drīzāk klasiskā tipogrāfijas metode kļūs par nišas produktu. Digitālās tehnoloģijas grāmatu biznesā attīstās ļoti strauji, un pieļauju, ka patlaban Latvijā gandrīz neviena grāmata netiek drukāta tirāžā, kas lielāka par 3000-4000 eksemplāriem. Pat Skandināvijā nav daudz tādu grāmatu, kas tiek drukātas lielākā tirāžā kā 3000-4000 eksemplāri.
Daudzi dažādu nozaru Latvijas uzņēmēji teikuši, ka ieiet Skandināvijas tirgū ir grūti.
Jā, tā ir. Kad nodibinājām Drukātavu, vispār nedomāju, ka mēs strādāsim ārvalstu tirgos. Es uzskatīju, ka grāmatu drukāšana mazās tirāžās ir ļoti lokāls bizness, bet notika tā, ka viens mūsu klients tepat Latvijā ieteica mūsu uzņēmumu saviem draugiem Zviedrijā, un zviedru uzņēmēji pirmie mūs uzrunāja, nevis mēs zviedrus. Protams, ar to vēl saruna nesākās. Mēs sagatavojām tā dēvētās testa partijas, nosūtījām zviedriem, viņiem mūsu darbs šķita kvalitatīvs, un tad sākām sadarbību. Tagad mēs 70-80% no nodrukātā eksportējam uz Skandināviju. Nevaru noliegt to, ka Ziemeļvalstīs uzrunāt jaunus klientus ir grūti. Sadarbības izveidošana var prasīt pat divus gadus, bet, ja reiz par sadarbību izdodas vienoties, tad pazaudēt klientus ir tikpat grūti kā iegūt. Lai skandināvu uzņēmējs pārtrauktu sadarbību, jābūt ļoti nopietniem iemesliem. Mazliet lētāks piedāvājums vai emocionāli apsvērumi nemudinās skandināvu uzņēmēju mainīt biznesa partnerus. Tur ļoti raksturīga ir patstāvība sadarbībā. Zviedrijā mūsu uzņēmumam šobrīd ir būtiska tirgus daļa, mēs strādājam arī, lai attīstītu darbību Somijas tirgū. Pirmās iestrādes ir arī Norvēģijas tirgū.
Kāda būs situācija izdevējdarbībā un poligrāfijā šā gada laikā?
Ceru, ka veiksmes stāsts turpināsies un mēs savas pozīcijas Skandināvijas tirgū nostiprināsim. Domāju, ka Latvijas tirgus kļūs vēl atvērtāks digitālajām tehnoloģijām un ka aizvien vairāk ārvalstu izdevniecību gribēs izmantot mūsu valstī pieejamos drukāšanas pakalpojumus.