Otrdien finanšu ministrs publiski pieļāva, ka tiesiskās aizsardzības process (TAP) uzņēmumam Liepājas metalurgs (LM) diemžēl būs nesekmīgs, līdz ar to neizbēgama būs LM maksātnespēja. Ņemot vērā, ka LM akcionāri nu jau mēnešiem nespēj vienoties un spert praktiskus soļus situācijas normalizēšanai, Vilka paziņojums nav sensācija. Cita lieta - LM vajadzētu kļūt ne tikai par iemeslu analīzei, kā valsts vispār izsniedz galvojumus, bet arī tam, kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai valsts pārstāvji līdzīgās situācijās varētu paši rīkoties aktīvāk.
Proti, ir izskanējuši divi pārmetumi. Pirmais. Ja nu jau pat tradicionāli diplomātiskais Liepājas mērs kritizē LM akcionārus, tad akcionāru nepārprotamā ietekmē esošu cilvēku joprojām atrašanās LM vadībā neliekas pareiza. Tā teikt, kāpēc Velmers neko nedara?! Lieta tā, ka pašreizējais tiesiskais regulējums TAP administratoram reāli nedod tiesības ietekmēt uzņēmuma vadības personālo sastāvu. Vienkārši sakot, TAP administrators var ietekmēt to, kas notiek ar TAP procesā nonākušā uzņēmuma aktīviem, bet ne menedžmentu. Tātad acīmredzot te jāpārdomā, vai nav nepieciešami labojumi TAP regulējumā. Otrais. Ir izteikta neizpratne, kādēļ - ja ņem vērā akcionāru personību un savstarpējo domstarpību fonu - uzņēmuma agonija ar TAP starpniecību tikai paildzināta, vajadzējis to uzreiz «likt» uz maksātnespēju. Neoficiālās sarunās izskan, ka tas neesot darīts tādēļ, ka šādā versijā varētu būt dažādi «interesanti pārsteigumi» maksātnespējas administratora izvēlē. Savukārt, ja maksātnespēja tiks pieteikta pēc neveiksmīga TAP, tad valstij un kreditoriem pret šādiem pārsteigumiem būšot vieglāk nodrošināties. Iespējams, ka tā ir, tomēr arī tas mudina apsvērt kādus jauninājumus regulējumā, jo adekvāti tik ilgi manevri ar iepriekš jau zināmu iznākumu arī nav.
Var prognozēt nozares profesionāļu skeptisku attieksmi pret šādiem ierosinājumiem, jo Latvijā nereta ir prakse - ja kādu likumu «atver» kaut ar labiem nodomiem, tad ir risks, ka to «uzlabos» tā, ka slikti ap dūšu paliks. No otras puses, noraudzīties valsts pārstāvju bezspēcībā arī nav labi. Jo biežas ir situācijas, kad šie pārstāvji ne tikai negrib vai nemāk adekvāti rīkoties, bet ir juridiski iegrožoti. Piemēram, ja jau par Liepāju sākām, - mūsu rīcībā ir kāda Veselības ministrijas (VM) atbilde uzņēmumam (tapusi 22.03.2013.), kas konfliktē ar valstij piederošo Piejūras slimnīcu. VM atzīst, ka principā uzņēmumam ir taisnība, bet, redz', MK Noteikumi Nr. 286, kā arī divi panti likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām liedzot VM reāli ietekmēt slimnīcas vadību. Daudzi teiks: kārtējā atruna. Var būt arī tā. Tomēr jebkurā gadījumā pašas valsts interesēs būtu veikt izmaiņas likumdošanā, kas ļautu tai kaut vai budžeta naudas prātīgākas lietošanas nolūkā aktīvāk iejaukties.