Ceturtdien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ar rezolūciju aizliedzis par budžeta līdzekļiem apdrošināt visu valsts iestāžu darbiniekus. Taču to, cik daudz apdrošināšanai iestādes tērē patlaban un vai šis lēmums dos ietaupījumu nākamā gada budžetā, premjera birojs sola paskaidrot tikai piektdien.
Komentējot šāda lēmuma pareizību, P.Strautiņš uzsver - ja ir jāizvēlas starp algu samazināšanu un atteikšanos no bonusiem, labāk izvēlēties otro, jo tas mazāk kaitē darbinieku motivācijai. Vērtējot lēmuma ietekmi uz apdrošināšanas cenām un tirgu, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis atzīst, ka lēmums neko būtisku neietekmē, jo valsts iestāžu darbinieki veido nelielu daļu no visu apdrošināto skaita. Tiesa, Diena jau rakstīja, ka valsts iestādes mēdza iegādāties ļoti dārgas, augstākā līmeņa veselības apdrošināšanas polises.
Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons atzīst, ka privātā apdrošināšana ir nozīmīgs ienākumu avots medicīnas iestādēm. Privātiem uzņēmumiem tā veido apmēram pusi no apgrozījuma, kur aptuveni 20-25% ir tieši valsts iestāžu pirktās polises. Valsts un pašvaldību slimnīcas nav tik ļoti atkarīgas no šiem ienākumiem, tomēr, samazinoties veselības finansējumam no valsts budžeta, privātā nauda kļūst arvien svarīgāka - šis lēmums tām būs sāpīgs, uzskata M.Andersons. Viņaprāt, tas arvien vairāk motivēs mediķus doties uz ārvalstīm un ierobežos iespējas pacientiem Latvijā izmantot modernās tehnoloģijas.