Koalīcija pēc Reformu partijas ierosinājuma iepriekš atbalstīja vairākus Saskaņas centra frakcijas vadītāja vietnieka V. Agešina priekšlikumus piešķirt finansējumu vairākām Liepājas pilsētas izglītības iestādēm. Budžeta un finanšu komisija uz šo ierosinājumu pamata bija sagatavojusi priekšlikumu par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldību pasākumiem, kā mērķi norādot minētās Liepājas izglītības iestādes, kurām rosināja piešķirt 66 894 latus - tieši tik, cik bija nepieciešams V. Agešina priekšlikumu īstenošanai. Diena jau rakstīja, ka, atbalstot SC iniciatīvas, RP, iespējams, cerēja sagaidīt pretimnākšanu Satversmes grozījumu pieņemšanā. Taču sēdē koalīcija nobalsoja gan pret Budžeta komisijas priekšlikumu, gan pret visiem V. Agešina ierosinājumiem. Taču atbalstu guva daži citi opozīcijas ierosinājumi - arī 84 214 latu piešķiršana tuberkulozes pacientu ārstēšanai pēc Aijas Barčas (ZZS) priekšlikuma.
Saeimas sēdē lielā skaitā un organizēti ieradās gandrīz visu pašvaldību pārstāvji, kuriem bijis svarīgi parādīt, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir vienota, īpaši necerot, ka deputāti mainīs savu viedokli par pašvaldībām svarīgiem jautājumiem - vispirms jau par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali, palielinot pašvaldību daļu. Laikā, kad Saeima, izskatot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015. gadam, lēma par ZZS deputātu ierosinājumiem atjaunot Valsts autoceļu fondu, kā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām, klātesošie vietējie līderi cēlās kājās un pacēla zaļas kartes. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) norādīja, ka Saeimas Kārtības rullis liedz viesu sektorā paust attieksmi par vai pret lēmumiem. Kad pašvaldības atkārtoti turpināja to darīt, S. Āboltiņa atstāja savu vietu un sēdi pārtrauca. Pēc pārtraukuma pašvaldību pārstāvji vairs neatgriezās. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis sacīja, ka valdība var pazaudēt pašvaldību atbalstu savas politikas īstenošanā. «Ja kāda valdošā partija uzskata, ka tai vairs nav ne ar vienu jārēķinās, tas ir šīs partijas beigu sākums,» piebilda A. Jaunsleinis. Saeima atbalstīja pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) iniciatīvas sagatavoto Budžeta un finanšu komisijas priekšlikumu par 200 000 latu piešķiršanu plānošanas reģioniem sabiedriskā transporta funkcijas nodrošināšanai, kam sākotnēji valdība paredzēja mazāku summu, šo funkciju nododot Autotransporta direkcijai, par ko Saeima nav izšķīrusies.
2013. gada valsts budžeta deficīts plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta, prognozētie budžeta ieņēmumi ir 4,6 miljardi latu, izdevumi - 4,7 miljardi latu. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) sēdē uzsvēra, ka uz 2. lasījumu par 10 miljoniem latu ir palielināta pievienotās vērtības nodokļa prognoze, par 6,5 miljoniem - maksājumi no Latvijas Bankas, kā arī par 5,5 miljoniem samazināti valsts parāda apkalpošanas izdevumi. Nākamā gada valsts budžeta prioritātes ir ekonomikas izaugsme, demogrāfijas situācijas uzlabošana, kam kopumā paredzēti 50 miljoni latu. Nākamgad plānots palielināt minimālo māmiņu algu līdz 100 latiem, bērnu kopšanas pabalstu par bērnu vecumā no gada līdz pusotra gada vecumam līdz 100 latiem. Nākamgad plānots palielināt atalgojumu vairākām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām - pedagogiem, iekšlietu sistēmā strādājošajiem, tiesu darbiniekiem, sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Papildus palielināja atalgojumu arī prokuratūras darbiniekiem un piešķīra 266 783 latus Probācijas dienestam pēc bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) ierosinājuma, līdzīgus priekšlikumus par lielāku summu iesniedza arī opozīcija.