Uz Valsts kasi un arī Finanšu ministriju kā avotu detalizētākai informācijai par Prudentia izvēli norādīja ne vien Ekonomikas ministrija, bet arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kura runasvīrs Mārtiņš Panke to skaidroja ar apstākli, ka Ministru prezidents nav bijis iesaistīts sarunās ar konsultantu. Arī atlīdzības lieluma noteikšanā izvēlētajam konsultantam konkrētāki kritēriji netika atklāti. Vairākiem Dienas aptaujātajiem notikumu vērotājiem ir bažas, ka samaksa ir noteikta pārāka augsta un tādējādi valsts, iespējams, pārmaksās.
Iemesls - airBaltic
Viens no iemesliem, kāpēc atsevišķas iesaistītās puses iedomājušās palīdzību iegādāties no Prudentia, esot pieredze Latvijas aviokompānijas airBaltic sarežģītās situācijas regulēšanā, kur cita starpā izskanējusi tikšana galā ar «spurainiem» bijušajiem privātajiem kompānijas akcionāriem, liecina Dienas apkopotā informācija. Investīciju bankas Prudentia, kuras 60% daļu pieder diviem pieredzējušiem investīciju baņķieriem Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem, sadarbība milzu finanšu grūtībās nonākušās aviokompānijas airBaltic glābšanai ar Valda Dombrovska vadīto valdību sākās 2011. gada jūlijā.
Ideja par Prudentia izvēli radusies vienā no pirmajām LM kreditoru sapulcēm martā, kad tika lemts izveidot arī Kreditoru klubu, kurā lielākais dalībnieks ir Valsts kase. «Pirmā kreditoru sapulce 21. martā vienojās, ka jāpiesaista konsultants, jo ir pietiekami daudz spēlētāju - akcionāri, piegādātāji, liels skaits kreditoru, ar kuriem visiem jārunā un jāmeklē iespējamie risinājumi. Neviens atsevišķi no kreditoriem to nevar izdarīt, tāpēc bija vajadzīgs vidutājs. Bez Prudentia bija vairāki pretendenti, bet tādu, kam bija gala piedāvājums ar cenām, - divi,» Dienai atzina Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Kreditoru klubam kompāniju Prudentia kā pirmais esot rosinājis viens no kreditoriem, kas nav valsts. Ar valsti, kas piekrita šī pretendenta izvēlei, runāja pirmo, stāsta Valsts kases pārvaldnieks. V. Dombrovska padomniece Sanita Bukāne minēja, ka, «cik man ir zināms, tad Valsts kase nebija tas kreditors, kurš pirmais uzrunāja Prudentia».
Dienas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka pirmais, kas ieteica Prudentia, bijusi banka Citadele. Ar šo banku arī tika pārrunāta ideja par nepieciešamību veidot Kreditoru klubu, kad pēc saņemtās informācijas par LM finanšu problēmām kļuva skaidrs, ka nepieciešama steidzama rīcība, savukārt minēja K. Āboliņš. Tiesa, par to, ka Kreditoru klubs, kurā vēl ir Latvenergo, SEB banka un tērauda tirgotājs Stemcor, vienbalsīgi atbalstīja Prudentia ievēlēšanu, ir saņemta pretrunīga informācija. Valsts kases pārvaldnieks apliecināja, ka Valsts kases balsojumā par Prudentia neesot doti kādi speciāli norādījumi, turklāt konsultanta izvēli noteica arī nepieciešamība rīkoties steidzami. «Atbilstoši kreditoru kluba veiktajām pārrunām ar konsultantu valdība ir pilnvarojusi Valsts kasi rīkoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar Kreditoru klubā pārstāvētajām privātā sektora kompānijām, lai panāktu Liepājas metalurga darbības stabilizēšanu un palielinātu valsts iespējas atgūt uzņēmumā ieguldītos līdzekļus,» - tā M. Panke.
Lieli cipari
Divu gadu laikā Prudentia, kuras izveidotā meitas kompānija Prudentia Advisers par konsultāciju pakalpojumiem aviokompānijai varētu būt saņēmusi jau aptuveni miljonu latu, nav vēl izdevies piesaistīt investoru, kas varētu kalpot kā viens no darbības izvērtēšanas kritērijiem. Tomēr investīciju bankai - LM gadījumā arī Prudentia Advisers - plānots noteikt pasaules līmeņa konsultantu cienīgas prēmijas. Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš divu nedēļu laikā nav atbildējis nedz uz telefona īsziņām, ne zvaniem, ne vēstulēm e-pastā. Tādējādi Dienai nav bijis iespēju uzzināt iespējamos argumentus, kas varētu būt kalpojuši par pamatu atlīdzības apjomu noteikšanai. Prudentia partneris Ģirts Rungainis iepriekš, atbildot uz jautājumu par to, kas ir kompetences jomas - pieredze vai darba rezultāti -, kas Prudentia padara par piemērotu izvēli šādu konsultāciju sniegšanai, atzina, ka investīciju baņķieru pakalpojumu tirgū Prudentia ir 14 gadu un 12 no tiem kompānija attīstījusi savu biznesu bez jebkādiem valsts pasūtījumiem. «To izveidojuši finansisti, kuri, būdami partneri šajā uzņēmumā, katrs šajā nozarē darbojas vidēji 20 gadu, turklāt dažādās finanšu institūcijās, un bijuši iesaistīti investīciju piesaistē, uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā, restrukturizācijā, akcionāru strīdu risināšanā utt. Tas mums kopumā dod vismaz 100 gadu ilgu pieredzi! Līdz šim uzņēmums ir organizējis vairāk nekā 90 dažādu darījumu vairāk nekā viena miljarda eiro vērtībā. Mūsu kompetence ir nākamais līmenis pēc pētījumiem, kas izskaidro, kāpēc kaut kas ir noticis tā, kā tas ir noticis, un kā būtu pareizi rīkoties. Šajos gadījumos Prudentia pakalpojumu sniegšana robežojas ar vadības procesu uzraudzību, lai stabilizētu uzņēmumus, lai novērstu reideriskus uzbrukumus, piemēram, kā tas ir airBaltic gadījumā, kad mums izdevās novērst mēģinājumus «izspiest» valsti no akcionāru vidus. Minētie pakalpojumi pārsniedz juristu vai «lielā četrinieka» kompāniju kompetenci un ir saistīti ar aktīvu rīcību, izmantojot sarunu risināšanas un mediācijas pieredzi, kas apvienota ar dziļu makroekonomisku un ekonomisku procesu izpratni, spēju analizēt notiekošo tautsaimniecībā kopumā un konkrētajā nozarē, kā arī novērtētu uzņēmumu dzīvotspēju, modelētu scenārijus iespējamajai situācijas attīstībai un veiktu tās analīzi,» - tā Ģ. Rungainis.
K. Āboliņš gan kā vienu no pamatojumiem atlīdzības lielumam minēja procesa sarežģītību, par ko liecinot kāda cita potenciālā pretendenta rīcība. «Pēc tam, kad bija noslēgts līgums ar Prudentia, bija sarunas arī ar citām kompānijām, kas varētu piesaistīt investoru. Bija viens Baltijas līmeņa uzņēmums, kura pārstāvji teica, ka var piesaistīt starptautisku kompāniju. Kad tiem izstāstīja darba apjomus un to, kādi ir spēlētāji, cik lieta ir sarežģīta, tie attiecās sagatavot savu piedāvājumu,» atzina K. Āboliņš. Šobrīd galīgais atlīdzības apjoms Prudentia vēl nav noteikts, viņš piebilda un arī atklāja, ka samaksu faktiski veidos divas daļas, nevis vairs trīs, kā liecināja iepriekš «noplūdušie» dokumenti. No tā viena daļa - iepriekš izskanējusī 500 tūkstošu latu prēmija veiksmīga Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) realizēšanas gadījumā - varētu būt mazāka. Savukārt otra atlīdzības daļa, pieņemot, ka LM varētu būt nepieciešams piesaistīt pat līdz 50 miljoniem latu kapitālu, var sasniegt divus miljonus latu jeb 4% no piesaistītā apjoma. Kamēr TAP nav sācies, no Kreditoru kluba kopš aprīļa sākuma Prudentia Advisers tiek maksāta fiksēta summa. Spriežot pēc neoficiālas informācijas, tie ir 15 tūkstoši latu nedēļā, tātad uz šo brīdi Prudentia varētu būt saņēmusi aptuveni 270 tūkstošus latu. Šī summa gan tikšot atskaitīta no kopējās veiksmes prēmijas, norādīja Valsts kases pārvaldnieks. Valsts pārstāvji arī mierina, ka konsultanta darbu šobrīd kopīgi apmaksā Kreditoru klubs, kur gan Valsts kase veido lielāko daļu. Bet lielāko daļu samaksas LM veiksmīgas reanimēšanas gadījumā veiks no paša Metalurga līdzekļiem.
Attiecībā uz samaksas apjomu Prudentia pastāv kardināli atšķirīgi viedokļi, tajā skaitā vieni uzskata noteikto atlīdzību par pārāk augstu, citi - par adekvātu, bet vēl citi - par mazu, ņemot vērā, ka ir runa par kreditoru iespējām atgūt vairāk nekā 100 miljonus latu. No tiem vairāk nekā 50 miljonus latu veido LM vietā no valsts budžeta samaksātais aizdevums Itālijas bankai UniCredit S.p.A.
Pasaules līmeņa samaksa
«Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju t. s. «veiksmes atlīdzību» konsultants saņems pie noteiktiem nosacījumiem, tai skaitā tikai gadījumā, ja attiecīgi tiesiskās aizsardzības plāns tiks izstrādāts un apstiprināts, kā arī veiksmīgi īstenots nākamo divu gadu laikā, panākot galveno mērķi - LM darbības un pelnītspējas atjaunošanu, kas maksimizē valsts iespējas atgūt ieguldītos līdzekļus,» norādīja M. Panke, lūgts komentēt pusmiljona latu atlīdzības apjoma pamatojumu. Pēc Valsts kases pārvaldnieka teiktā, «noplūdinātajos» dokumentos minētās summas ir valdības apstiprinātie griesti, kuru ietvaros tad varot vienoties sarunās ar kreditoriem un Prudentia. Samaksa Prudentia Advisers saskaņā ar plānoto ir līdzīga vai pat varētu būt lielāka par to, par kādu savulaik valdība Parex bankas restrukturizācijai bija nolīgusi starptautisko un pieredzes ziņā nesalīdzināmi bagāto konsultāciju kompāniju Nomura International Plc. - Japānā bāzētās Nomura grupas uzņēmumu Londonā. Toreiz, 2010. gadā, valdība nolēma, ka pēc restrukturizācijas plāna izstrādes un apstiprināšanas valdībā Nomura saņems 250 tūkstošus eiro, pēc restrukturizācijas procesa pabeigšanas - 750 tūkstošus eiro (jeb 527 tūkst. latu), bet kopējais atalgojums Nomura nedrīkstēs pārsniegt 4,5 miljonus eiro (ap 3,15 milj. latu), kas ietver restrukturizācijas plāna izstrādi, ieviešanu un Parex bankas un tās restrukturizēto vienību pārdošanu. Tādējādi Prudentia, pateicoties sadarbībai ar valdību airBaltic jautājumā, būs iespējas turpināt audzēt ne vien biznesa apjomus arī uz Liepājas metalurga rēķina, bet gūt pieredzi, kas, iespējams, noderēs arī kādas citas valsts grūtībās nonākušu kompāniju glābšanai.
Aizdod un ziedo
Prudentia Advisers kopējie ieņēmumi no 2010. gada 30. jūlija līdz 2011. gada beigām bija 824 tūkstoši latu, bet bez airBaltic vēl bija ieņēmumi arī no konsultāciju sniegšanas citiem uzņēmumiem (stratēģisku konsultāciju sniegšanas alternatīvo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam Stream Networks un Rīgas Piena kombināta akcionāriem). 2012. gadā Prudentia Advisers neto apgrozījums bija 688,53 tūkstoši latu, tajā skaitā arī vēl no konsultācijām Rīgas Piena kombinātam, liecina Prudentia Advisers gada pārskatos teiktais. Tomēr lielāko daļu ieņēmumu veido konsultāciju pakalpojumi airBaltic - saskaņā ar iepriekš publiskoto informāciju ik nedēļu investīciju bankai tika maksāti ap 12 tūkstošiem latu, kas mēnesī veido 48 tūkstošus latu, bet gadā - 576 tūkstošus latu. Prudentia Advisers gada pārskati liecina, ka daļa saņemtās naudas tiek izdota ne vien algām, samaksai par profesionāliem pakalpojumiem finanšu un stratēģiskās konsultācijās un uzturēšanas izdevumiem, bet arī apjomīgu aizdevumu izsniegšanai Prudentia meitas uzņēmumiem un fiziskām personām vairāku desmitu tūkstošu latu apjomā. 2012. gadā Prudentia Advisers izsniedza 10,7 tūkstošus latu zemnieku saimniecībai Ģiezas, kuras vienīgais īpašnieks, saskaņā ar Lursoft informāciju, ir Prudentia partneris Juris Eizentāls. Tas pats, kurš 2002. gadā, kad kļuva arī par vienu no Prudentia partneriem, un arī 2005. gadā ziedoja kopumā 750 latu partijai Jaunais laiks (JL), liecina KNAB dati. Interesanti, ka viens no JL dibinātājiem toreiz bija pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām uz diviem gadiem nokļuva finanšu ministra krēslā. Vēl Prudentia Advisers, saskaņā ar kompānijas 2011. un 2012. gada pārskatiem, ziedojis nekonkretizētiem mērķiem kopumā 12 tūkstošus latu. Vienlaikus 2012. gadā 20 tūkstošus latu un 2011. gadā 16,2 tūkstošus latu konsultāciju kompānija zaudējusi no valūtu pirkšanas un pārdošanas darījumiem.