Tiesa, prieks B. Flika sejā pēc ilgi gaidītā valdības lēmuma nebija tik pārliecinošs, jo vismaz divus kompromisus, ņemot vērā EM iebildumus, valdībai izdevās panākt. Proti, ieguldot 15,6 miljonus latu, tiks veiktas izmaiņas lidsabiedrības akcionāru līgumā, paredzot, ka valstij turpmāk būs lielāka kontrole pār airBaltic vadību. Papildus tam, valdībai atbalstot airBaltic kapitāla palielināšanu, panākta arī vienošanās, ka pagājušā un šā gada uzņēmuma peļņa tiks ieguldīta attīstībā, nevis izmaksāta dividendēs akcionāriem. B. Fliks pēc valdības sēdes nekādus komentārus nesniedza, aicinot žurnālistus uz šodien paredzēto preses konferenci.
Kā tieši izpaudīsies valsts kā lielākā airBaltic īpašnieka kontroles palielināšana lidsabiedrības vadībā, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) otrdien vakarā precīzi vēl nevarēja pateikt, jo par to tuvākajās dienās tikšot vēl panāktas vienošanās. Taču noprotams, ka valsts virzītiem pārstāvjiem būs vieta vismaz airBaltic valdē.
Galvenās EM bažas, iebilstot pret B.Flika rosināto airBaltic kapitāla palielināšanu, bija saistītas ar faktu, ka lidsabiedrības vadības kontrole ir airBaltic mazākuma akcionāra, B. Flikam piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) rokās un valsts, ieguldot gandrīz 16 miljonus latu, nav tiesīga piedalīties uzņēmuma vadībā. EM rosināja mainīt šo kārtību un vienoties, ka turpmāk, pēc pamatkapitāla palielināšanas valstij būs lielāka ietekme uz airBaltic vadību. Vēl pirms valdības sēdes kategoriski pret šādām izmaiņām bija B. Fliks, uzsverot, ka viņam kā privātajam akcionāram ir jābūt tiesībām kontrolēt uzņēmuma vadību. Pretējā gadījumā airBaltic menedžments nebūtu pasargāts no politiskās ietekmes un tad valdība politisku iemeslu dēļ varētu mainīt kompānijas vadību.
B. Flikam piederošā BAS ir 47,2% airBaltic īpašniece, to iegādei B. Fliks ņēma ap 14 miljonu latu kredītu. Versijas, ka ar BAS saistīti ietekmīgi politiķi, B. Fliks noliedzis. Tagad BAS tāpat kā valsts piedalīsies airBaltic kapitāla palielināšanā - atbilstoši tai piederošajām daļām B. Flika uzņēmumam lidsabiedrības kapitālā jāiegulda ap 14,5 miljoni latu. Kur ņems šo naudu, B. Fliks pagaidām nav atklājis. Valdības sēdē ministriem viņš solījis, ka BAS naudu ieguldīs. Taču pēc valdības sēdes ne ekonomikas ministrs, ne par nozari atbildīgais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) nevarēja atbildēt, kur B. Flika uzņēmums ņems naudu.
Atzinumā valdībai, EM iebilda arī pret ieguldāmās naudas apjomu, uzskatot, ka lidsabiedrības kapitāls jāpalielina pa daļām, uzņēmuma kapitālā 3 līdz 5 gadu laikā ieguldot airBaltic peļņu, nevis tērējot tam LVRTC naudu. EM iebilda arī pret veidu, kā airBaltic pamatkapitāls tiek palielināts - proti, jauno obligāciju izlaišanu, jo ieguldījuma līgumā ar valsti netiek paredzēts, ka šīs obligācijas valstij nesīs labumu, ka par tām airBaltic maksās augļu procentus. EM bija norādījusi, ka bezatlīdzības obligāciju izlaišana ir pretrunā ar likumu par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu.