Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Zatlera Reformu partija pretēji sākotnējai vēlmei veidot valdību ar Saskaņas centru tomēr piekrita sadarbībai ar Nacionālo apvienību _Visu Latvijai!-_TB/LNNK. Alternatīva bija palikt opozīcijā. Tad būtu grūtāk nostiprināt vasarā izveidoto partiju un risks zaudēt cīņā pret naudīgu cilvēku ietekmi politikā, ko V. Zatlers pieteica kā galveno uzdevumu.
Vēlēšanu iznākums ir labvēlīgs, lai to īstenotu, jo Aināra Šlesera vadītā LPP/LC parlamentā neiekļuva, bet Aivara Lemberga pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību iespējams atstāt opozīcijā. Ja ZRP nepiekristu sadarbībai ar Vienotību un Nacionālo apvienību, varētu būt mēģinājums izveidot valdību ar ZZS. Politiskie konkurenti domā, ka Saeimas atlaišana bijusi vispirms V. Zatlera interesēs, lai pēc nepārvēlēšanas prezidenta amatā nepaliktu ārpusē. Dienu pirms ceturtdien paredzētās 10. Saeimas pēdējās sēdes uz to var palūkoties arī plašāk. Uz jautājumu, vai parlamenta atlaišana attaisnojās, kas no tās ir lielākie ieguvēji un zaudētāji, Diena lūdza atbildēt arī četriem politikā reiz ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem vairs tikai viens - bijušais ZZS līderis Mārtiņš Roze - vēl ir partijā. Kādreizējais TB/LNNK līderis Jānis Straume, kā arī bijušie Tautas partijas valdes locekļi Gundars Bērziņš un Jānis Lagzdiņš vairs nav nevienā partijā. Viņi vispirms uz šo lēmumu paraudzījās no valsts interešu viedokļa. Ir iespaids, ka daži tās politiķi tagad redz labāk nekā tad, kad paši bija pie varas. Taču sava taisnība ir, ka vēlēšanas ik pēc gada gan atstāj iespaidu uz budžeta sagatavošanu, gan atradina politiķus domāt par ilgtermiņa mērķiem.
Izglāba Dombrovski
Valdības veidošanas laikā kāds cilvēks vaicāja, kas ir Edvards Smiltēns, bet citam nebija skaidrs, «kā sauc to garo džeku, kurš stāv kameru priekšā starp Valdi Dombrovski un Valdi Zatleru». Pērnā gada oktobrī E. Smiltēns bija viens no vairāk nekā 50 deputātiem, kuru pirmo reizi ievēlēja parlamentā. Ja viņu nepārvēlētu 11. Saeimā, visticamāk, cilvēki tā arī neko par šo politiķi neuzzinātu. Bija vajadzīgs nepilns gads, lai jaunais deputāts izprastu politisko procesu, iemanītos par to sarunāties ar sabiedrību, neieslīgstot lepnībā, un iegūtu autoritāti partijā, lai viņam uzticētos un iesaistītu atbildīgajās sarunās. Tas ir viens piemērs, kas liek domāt - iespējams, vēl vairāki jaunie politiķi būtu sevi apliecinājuši, ja vien Saeima nebūtu atlaista. Taču tā ir arī katra gan jaunā, gan vecā deputāta atbildība, ka viņi noskatījās, ļāva lēmumus partijās izšķirt faktiski nelielām līderu grupiņām vai pat cilvēkiem ārpus parlamenta. To vispirms varētu attiecināt uz Zaļo un Zemnieku savienību.
Vēl trīs gadus, iespējams, tā arī nevarēja turpināties, jo Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības koalīcijā toni noteica ZZS, kas daudzkārt sev izdevīgos brīžos bloķējās ar opozīciju, bet premjers V. Dombrovskis neko nevarēja padarīt. Kāds politiķis sacīja, ka šajā situācijā vispirms jau V. Dombrovskis sāka grimt purvā, un no noslīkšanas viņu izglāba ārkārtas vēlēšanas. Premjeram tās nākušas kā salmiņš teju pēdējā brīdī, kad vēl nebija zaudēta sabiedrības uzticība. Vēlēšanās V. Dombrovskis nostiprināja savu autoritāti, pēc Vienotības pārstāvju domām, tāpēc ka par premjera partiju esot balsojusi inteliģence. Vienotība nosargāja sava premjera prestižu, bet zaudēja kā partija, kurai parlamentā ir par 13 vietām mazāk. Tikai kā trešajam populārākajam politiskajam spēkam tai būtu grūti pretendēt uz diviem augstākajiem valsts amatiem - premjera un vēl Saeimas priekšsēdētāja -, ko līdere Solvita Āboltiņa, visticamāk, vairs neiegūs.
Zatlers nenožēlo
Tagad var tikai minēt, vai V. Zatlers būtu izveidojis jaunu partiju, ja Saeima būtu devusi iespēju viņam nostrādāt Valsts prezidenta amatā otru pilnvaru termiņu. Iespējams, V. Zatlers iegūtu nepieciešamo vairākuma atbalstu, ja par viņu balsotu Saskaņas centrs. Kad vēl nebija zināms topošās koalīcijas sastāvs un SC bija izredzes tikt valdībā, tā līderis Jānis Urbanovičs atzina - SC prezidenta vēlēšanās ir balsojis par pārmaiņām, kas bija iespējamas, ja V. Zatlers izveido partiju. Vēlme panākt pārmaiņas arī vienojot ZRP un SC. Ja nebūtu jaunas partijas, spēku samērs 11. Saeimā daudz neatšķirtos no tā, kas bija iepriekš. Pārmaiņas SC izpratnē asociējās ar citu valdošo koalīciju, jo iepriekšējā strādājusi ar nacionālo spēku atbalstu. Taču Nacionālā apvienība izkonkurējusi SC par trešā partnera vietu Vienotības un Zatlera Reformu partijas valdībā. Ja sākotnēji šķita, ka vēlēšanu ieguvējs ir arī Saskaņas centrs, kurš tajās uzvarēja, tad pirmdien situācija mainījās.
Tagad redzams, ka vienīgā partija, kurai ārkārtas vēlēšanas nākušas par labu, ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK. Tā dubultoja pārstāvniecību parlamentā, kurā ir ievēlēti visi tās 10. Saeimas deputāti. Tai pavērusies iespēja būt valdībā. Cits jautājums - cik ļoti tā vēlējās tajā būt. Par ieguvēju varētu uzskatīt arī V. Zatleru, kuram izdevās palikt politiskajā apritē un ir izredzes ietekmēt politisko vidi. Taču iegūtā pārstāvniecība Saeimā (22 vietas) nav tik liela, kādu ZRP pārstāvji iztēlojās pirms vēlēšanām. Kad ir sasniegts pirmais mērķis - pie varas vairs nebūs ar līdz šim zināmajiem oligarhiem Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu saistīti politiskie spēki -, V. Zatlers sarunā ar Dienu bija noskaņots panākt arī politiskās kultūras maiņu un reformu īstenošanu. Bijušais prezidents runas par viņa paša savtīgajām interesēm uzskata par nepamatotu konkurentu apgalvojumu. V. Zatlers pie ieguvumiem min arī to, ka pirmo reizi Latvija «izgājusi cauri Saeimas atlaišanas procedūrai un pārliecinājusies, ka tā nevis kaitē valstij, bet gan palīdz krīzes situācijās». Taču tā arī parādīja, ka parlamenta atlaišanas mehānisms ir pārāk smagnējs un ilgs.
Malā nostumtās ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis domā, ka ar to oligarhu ietekme Latvijas politikā nebeigšoties, jo - kāpēc gan tik liela sarkanā līnija novilkta priekšā ZZS. A. Brigmanis pats neatbild, bet viņa teikto var uztvert arī kā norādi uz politiskās ietekmes pārdali starp naudīgiem cilvēkiem. A. Brigmanis nenožēlo notikušo, esot bijuši vēl sliktāki laiki (ZZS veidojošās partijas ir palikušas arī zem 5% barjeras). Pēc gandrīz desmit valdībā aizvadītiem gadiem ZZS līderi domā, ka laiks opozīcijā ar 13 mandātiem būs labs pārbaudījums partijai, jo īpaši - 2013. gada pašvaldību vēlēšanās. Tagad ZZS ir pašvaldībās ietekmīgākais politiskais spēks, bet vietējiem līderiem nereti ir tendence pāriet uz varas partijām.