Taču jauno ministru, kas, iespējams, būs Edmunds Sprūdžs, gaida daudzi sarežģīti uzdevumi. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau noskaņota ar jauno ministru tikties drīz pēc viņa apstiprināšanas. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Dienai sacīja, ka pašvaldībām ir svarīgi, lai pašvaldību budžetu apjoms tiek saglabāts šā gada līmenī, kas ir priekšnoteikums sociālās stabilitātes nodrošināšanai. LPS arī nav gatava atkāpties no tā, ka Latvijā ir jābūt vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām - apriņķiem. Ministrijai līdz gada beigām ir jāizstrādā reģionālo pašvaldību likums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tagad vada Raimonds Vējonis (ZZS), kurš Dienai nosauca vēl vairākus svarīgus tuvākā laika uzdevumus - ministrijai jāsagatavo arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, jaunais Zemes pārvaldības likums, normatīvie akti, lai nodrošinātu tikko pieņemtā Teritorijas attīstības plānošanas likuma, kā arī Jūras apsaimniekošanas un pārvaldības likuma ieviešanu. Ministrijas kompetencē ir arī e-lietas, taču tā esot neliela daļa no kopējā ministrijas darba apjoma, skaidroja tagadējais ministrs.
Taču tieši šī joma īpaši interesē ZRP ministra kandidātu E. Sprūdžu, kura bizness ir saistīts ar informācijas tehnoloģijām. Viņš Dienai uzsvēra - ja būs lemts vadīt šo ministriju, tad interešu konflikts tiktu novērsts un viņš no uzņēmuma kapitāldaļām atbrīvotos. Ja ministrijas vadība būtu uzticēta VL-TB/LNNK, tās kandidāts būtu Einārs Cilinskis, kurš ilgus gadus strādājis šajā ministrijā. No VARAM savā laikā atdalīja reģionālo attīstību un pašvaldību lietas, bet pērn to atkal pievienoja.
Partijas, iespējams, nav atklājušas visus iemeslus, kāpēc tās iekāroja šo ministriju, kas varētu būt saistīts ne tikai ar vēlmi veicināt reģionālo attīstību, bet arī ar 2013. gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un ES fondu līdzekļu apguvi. Valdības veidošanas laikā bija informācija, ka VARAM varētu sadalīt - vai nu nodalīt e-lietas, vai pat atjaunot Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju. Dz. Zaķis (Vienotība) apgalvoja, ka vēl viena ministrija netiks veidota un runa varot būt tikai par atsevišķu funkciju pārdali starp ministrijām. VARAM dalīšanai nepiekristu arī ZRP, kuras pārstāvis E. Sprūdžs uzskata, ka reģionālā attīstība ir cieši saistīta ar lauku politiku, kas ir Zemkopības ministrijas kompetencē, kā arī ar vidi un e-lietām, kas ir priekšnoteikums veiksmīgajai vienas pieturas aģentūru darbības nodrošināšanai. ZRP sagatavotā otrā līmeņa pašvaldību koncepcija paredzot piecu apriņķu veidošanu, taču nav plānotas vēlētas otrā līmeņa pašvaldības. Arī Vienotība uzskata, ka nav nepieciešams vēl viens vēlētu pašvaldību līmenis, jo plānošanas reģionu sistēma esot laba, teica Dz. Zaķis. LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis uzsvēra, ka pašvaldības neatbalstīšot valsts apriņķus. Lai gan dienu pirms amatu sadales starp partijām E. Sprūdžs nevarēja Dienai uzreiz pateikt precīzu novadu skaitu, piektdien ZRP reģionālās attīstības koncepciju viņš raksturoja detalizēti.
Pēc Saeimas vēlēšanām izveidojusies situācija, ka pašvaldībās pārsvarā pie varas ir vieni politiskie spēki (Zaļo un Zemnieku savienība, Tautas partija, lielajās pilsētās - arī LPP/LC un SC), bet valdībā būs citi. Vienotībai vēl ir arī zināma ietekme vietējā varā. Tas arī var apgrūtināt jaunā ministra darbu. «Ja kāds mēģinās valsti nolikt uz politiskās cīņas lauka, mēs varam ātri iedzīvoties jaunās vēlēšanās,» pieļāva A. Jaunsleinis.