Mēs izbaudām laiku, kad var celties, kad vēlas, nevis kad modina mamma vai modinātājs. Aptaujāju Rojas novada jauniešus par vasaras plāniem. Izrādās, lielākā daļa vasaru neplāno, viss notiek spontāni. Uz jautājumu, vai šovasar plāno strādāt, vairums atbildēja noliedzoši, jo grūti atrast darbu pieredzes trūkuma dēļ. Šovasar vajadzētu daudz atpūsties, nedomāt par skolu un uzkrāt spēkus nākamajam mācību gadam.
Protams, jauki būtu, ja šovasar varētu atrast darbu, bet nedrīkst aizmirst arī jūru, velosipēdu, varbūt pat ekskursiju uz ārzemēm. Novēlu jums pavadīt jautru, košu un notikumiem bagātu vasaru!
Zane Hazena, Rojas vidusskola
CĒSIS. Augļi garšīgāki!
Dienā bez tabakas Cēsu Sarkanā Krusta jaunieši devās vecpilsētas ielās mainīt cigaretes pret augļiem. Domā, neviens negribēja mainīt dārgās cigaretes? Tika savāktas vairāk nekā 50! Starp citu, viena cigarete saīsina cilvēka dzīvi par 5,5 minūtēm un cigaretē ir 4000 ķīmisku vielu. Augļi tiešām ir garšīgāki!
Santa Sudraba, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
SALACGRĪVA. Silda jūras siltums
Pagaidām esam vienīgie Latvijā, kuri jūras siltumu izmanto ēku apkurei. Līdz šim skolu, bērnudārzu un sporta kompleksu pašvaldība apkurināja ar dīzeļdegvielu, kas izmaksāja samērā dārgi. Taču tagad jāmaksā tikai par elektrību, kas darbina sūkņus.
Kā tas viss darbojas? Būvnieki ar īpašu beztranšeju metodi (netika nodarīts nekāds kaitējums kāpām un stadionam, kas atrodas siltumtrases ceļā) jūrā divu metru dziļumā un 5,4 km garumā ieraka caurules, kas siltumu novada līdz ēkām. Jūras siltumu aptuveni 300 metru lielajā attālumā nogādā trīs siltuma sūkņi ar 1,1 MW lielu kopējo jaudu. Vasarā iekārtu var izmantot dzesēšanas režīmā.
Aprēķināts, ka jūras siltuma sūknis dos ietaupījumu no 20 000 līdz pat 25 000 latu gadā, un pašvaldības ieguldītā nauda tiks atpelnīta četru līdz piecu gadu laikā.
Laine Karlsone, Salacgrīvas vidusskola
JELGAVA. Ūdens upē jau silts
Par populārāko atpūtas vietu pie mums kļuvusi nesen izveidotā promenāde Lielupes krastā ar peldvietām, kuras uzrauga glābēji. Ūdens upē jau silts. Te var braukt ar velosipēdu vai izīrēt kuteri. Paredzēts izvietot arī saldējuma kioskus un atvērt kafejnīcas. Beidzot jelgavniekiem ir vieta, kur atpūsties!
Anete Ašmane, Jelgavas Mūzikas vidusskola
ROJA. Nav respekta
Aptaujājot jauniešus par prezidenta vēlēšanām, uzzināju, ka daudzi vēlējās, lai atkārtoti ievēlētu Valdi Zatleru. Viņš beigās ņēma vērā tautas vēlmes, par ko viņu ciena un apbrīno. Lielākā daļa aptaujāto ir negatīvi noskaņoti. Jaunieši uzskata, ka jaunievēlētais prezidents nespēšot saprast parastos ļaudis naudas ziņā. Kādas jaunietes vecmāmiņai pensija ir 20 reižu mazāka nekā Bērziņa kungam. Vai vispār šeit ir iespējams respekts?
Madara Krišjāne, Rojas vidusskola
IKŠĶILE. Retro ekstras
Katru gadu kādā no pirmajām jūnija naktīm lejā pie Daugavas norisinās Retro tirdziņš. Šoreiz pārdeva tādas ekstras! Piemēram, itāļu mopēdu, kuram ir benzīna bāka, bet, kad benzīns beidzas, var mīt pedāļus, tā turpinot darbināt spēkratu. Varēja nopirkt krēslus, galdus, lādes, pulksteņus, servīzes, vecus braucamrīkus, krelles un gredzenus. Pārdevēju bija daudz, kādi 35.
Laura Voškāne, Ogres 1. vidusskola
DOBELE. Lai skan!
«Dancot gribu, dancot gribu, man spēlmaņa nevajag» - šie vārdi spilgti raksturo atmosfēru, kas sestdien valdīja Dobelē. Piedalīties koncertā, nevis skatīties to, ir citādāk - iedziļināties, izjust un izprast dziesmu, nevis vienreiz to dzirdot, bet vairākkārt izdziedot pašam, ir brīnišķīga sajūta. Dobeles novada skolēnu dziesmu un deju svētku Ieskandini vasaru! kopkorī šī sajūta mani pārņēma vairāk nekā citreiz. Mirklis, kad saproti, ka neesi vienīgais, kas dzied vai dejo ar tādu pašu vai pat lielāku degsmi, ir neaprakstāms. «Lai skan Dobeles novads» - tā skan šī gada pilsētas svētku sauklis, taču es domāju: lai skan ne tikai Latvijas saulainākā pilsēta un tās novads, bet arī visa Latvija un katra cilvēka sirds!
Jānis Skrebels, Dobeles Valsts ģimnāzija
TALSI. Pirmdienās neguļam
Ja kāds apgalvo, ka pirmdiena ir grūta, tad Talsiem ir ko likt pretī - pie mums notikušajos Bērnu svētkos no garlaicības nebija ne miņas! Pirmo reizi skolas un organizācijas devās gājienā, rādīja priekšnesumus un izkustināja vēl iemigušos skatītājus radošajās darbnīcās. Daudzi pat nenojauta, ka mums ir tik labi mīmi, teātri, jaunās grupas, dejotāji un burvīgi solisti - tik daudz talantīgu bērnu un jauniešu. Un Bērnu svētku organizatoriem, šķiet, bija zināms labākais veids, kā svētku nobeigumā visus savākt vienuviet. Protams, ar milzīgas kūkas palīdzību.
Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgā vidusskola.
KRĀSLAVA. Deju kaleidoskops
Aizvadītajā nedēļā Krāslavā uzmanības centrā bija deja. Krāslavas Kultūras namā pulcējās lieliskās skolotājas Lidijas Trušeles audzēkņi no Krāslavas un Indras, lai dotu iespēju iepazīt mūsdienu dejas skaistumu. Koncerta nosaukums bija Kaleidoskops, un tieši tāds tas arī bija - dažāds un pārsteidzošs.
Savukārt Latgales novada deju svētkos piedalījās jaunieši un vidējā paaudze. Noslēgumā visiem 1500 dejotājiem estrādē pat nepietika vietas! Koncerts bija ļoti iespaidīgs, mana omīte aizkustinājumā gandrīz apraudājās.
Evelīna Puzo, Krāslavas Valsts ģimnāzija
CĒSIS. Ar orient... viss kārtībā!
Kurš gribētu +30 grādu karstumā skriet, rāpot un lēkt pa sakarsušu mežu, izžuvušiem grāvjiem un nokaitētām smiltīm? Ja godīgi, es ne pārāk. Taču visu cieņu orientieristiem! Brīvdienās Cēsīs notika Latvijas čempionāts orientēšanās sportā. Šogad tas pulcēja teju 700 dažādu vecumu dalībnieku - gan pašmāju, gan igauņu un zviedru. Sestdien sprinta distancē sportisti skrēja un kontrolpunktus meklēja Cēsu vecpilsētā un tās parkos, bet svētdien, par spīti nežēlīgajam karstumam, orientieristiem nācās cīkstēties garajā distancē netālu no Raunas. Kā atzina dažs labs karstgalvis, tādā svelmē ne tikai orientēšanās var sajukt, bet pat orientācija!
Mārtiņš Točs, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
ALŪKSNE. Grāmatas cieņā
Lai arī mūsdienās jauniešu vidū grāmatu lasīšana nav pārāk populāra, tomēr sastopu draugus un paziņas, kas saskata lasīšanas vērtību un devumu katra paša attīstībā. Ir patīkami iet pa gaiteni, kurš pārpildīts ar inteliģentiem jauniem cilvēkiem, ar bagātu vārdu krājumu, redzēt mīlestību pret lasīšanu kā hobiju un dzirdēt: «Eu, prieks, ka pietiek naudas grāmatai!» Ceru gan savā, gan citu labā šādas frāzes dzirdēt arvien biežāk.
Dace Marķitāne, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija