Kā Dienai skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns, skolai lielākās problēmas vienmēr bijušas ar īpašumiem. Tai pieder ļoti vērtīgi zemes gabali Jūrmalā, bet tie visi ir jau sen ir iznomāti par ļoti neizdevīgu cenu, bet līgumus lauzt nevar. Piemēram, uzņēmums Saliena golf courses nomā 519 400 kvadrātmetru zemes tikai par 11 868 gadā, bet JLD - 185 800 kvadrātmetru par 946,80 eiro gadā, un nomas tiesības ir vēl vismaz 30 gadu. Turklāt nepieciešamība domāt par peļņu aizēnojusi izglītības funkciju nodrošināšanu un arī IZM nācies ieguldīt lielus līdzekļus saimniecisko jautājumu risināšanā. Savukārt skandālu rezultātā krities skolas prestižs un skolēnu skaits. Neskatoties uz to, visas puses ir vienisprātis - skola jāsaglabā.
Trīs scenāriji
Šobrīd kā vienīgais variants, lai paceltu skolu jaunā līmenī, ir sasaiste ar augstāko izglītību un zinātni, uzskata ministrijā. Tāpēc iespējami ir trīs scenāriji. Pirmkārt, skolu pārņemt Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU). Otrkārt, to nodot Latvijas Universitātei (LU) vai, treškārt, veidot sadarbību ar abām augstskolām, radot kopprojektu. Arī pašas universitātes esot izrādījušas interesi.
Kā plusus LLU E. Smiltēns redz programmu pēctecību. Tas nozīmē, ka audzēkņiem varētu būt papildu stimuls mācīties Bulduros, jo pēc tam izvēlēto profesiju varētu turpināt apgūt LLU. Arī infrastruktūra LLU ir pietiekami laba prakses un citām iespējām.
Universitātes ieinteresētību Dienai apstiprina arī LLU mācību prorektors Kaspars Vārtukapteinis, atzīmējot, ka tas būtu loģisks scenārijs, taču vēl nepieciešama diskusija un tikšanās ar skolas pārstāvjiem. Mēneša laikā plānots doties uz Bulduriem, lai novērtētu situāciju. Taču šāda ideja jau bijusi 1992. gadā, un arī lēmums par skolas iekļaušanu universitātes sastāvā ar bijis, tomēr nesakārtotās likumdošanas dēļ to nācās atcelt. «Uz sitienu» gan pārņemt vidusskolu nevarētu.
Tajā pašā laikā arī LU priekšrocības būtu vairākas - LU Botāniskais dārzs, kam ir tiešs sakars ar mācību programmām Bulduros, kā arī jaunais Torņakalna komplekss un dabas zinātņu studiju programmas, kas arī nodrošinātu pēctecību. Universitātē Dienai gan iespējamos attīstības scenārijus patlaban komentēt nevarēja.
Minot tos pašus ieguvumus, šādus scenārijus atbalsta arī Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Ansis Birznieks. Viņš gan atzīmē, ka ir grūti iedomāties, kā varētu iesaistīt abas augstskolas. Tas esot utopisks scenārijs. Savukārt ideālā gadījumā kapitāldaļas no ministrijas varētu pārņemt viena no universitātēm. Tas arī dotu pozitīvu signālu topošajiem audzēkņiem. Patlaban situācija nav spoža - skolā mācās 226 bērni, no kuriem mazāk nekā puse ar dārzkopību saistītās programmās, kas ir skolas specializācija.
Strīdi turpinās
Domstarpības gan joprojām ir par īpašumiem. Pēc E. Smiltēna domām, pareizāk būtu vispirms no universitātēm saņemt piedāvājumus, kādā veidā tās redz skolas reanimāciju, un tikai tad varētu izvērtēt, kuri ir tie īpašumi, kas nepieciešami mācību procesam. Pārējos nodotu Valsts nekustamajiem īpašumiem. Taču A. Birznieks uzskata, ka skolai savi zemes īpašumi jāsaglabā. Ar tiem izdodas nopelnīt trešdaļu skolas budžeta, kamēr ministrija finansējumu vietā tam nav paredzējusi. Skola no īpašumu atdošanas arī neko neiegūtu.
A. Birznieks pat pārmet IZM nesaimniecisku rīcību. Respektīvi, skolai stāv brīvs korpuss aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, ko iepriekš iznomāja Internacionālā skola, maksājot ap 150 000 eiro gadā, bet ministrija pēdējos četrus gadus neļauj slēgt ilgtermiņa nomas līgumu. Tāpat nav atļauts iznomāt vienu no zemes gabaliem 50 hektāru platībā.
Nepamatoti esot runāt par sliktu finanšu situāciju, jo tā ir stabila. Parāds skolai ir vien Valsts kasei - 216 000 eiro -, kā arī turpinās tiesvedības, kurām noslēdzoties par labu vidusskolai varētu piedzīt 580 000 eiro.
Lielāka skaidrība varētu būt pēc svētkiem - tad sāksies nopietnākas sarunas ar augstskolām.