_Vienotība_ sastāv no vairākām politiskajām grupām, kurām ir spilgti līderi ar savām ambīcijām, un konkurenti neslēpj savas cerības, ka _Vienotībai_ nekas neizdosies. No politiskās konkurences viedokļa vienota _Vienotība_ nav izdevīga ne Zaļo un Zemnieku savienībai, ne _Saskaņas centram_ vai kādai citai partijai, kas reitingu tabulā ir zemāk.
JL, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai (SCP) apvienību Vienotība izveidoja uz līdzvērtīgiem principiem, atgādināja JL līdere Solvita Āboltiņa un uzsvēra, ka vienotas partijas dibināšana ir vēlētāju griba, jo viņi balsoja par vienu politisko spēku, nevis vairākām atsevišķām grupām. Vienā partijā arī būtu vienkāršāka lēmumu pieņemšana. S. Āboltiņa piekrīt, ka JL, kas ir vecākā no partijām ar lielāko pieredzi, ir pamats, uz kura tiks veidots jaunais politiskais spēks. JL cilvēku dominējošā loma ir viens no iemesliem, kāpēc jūtama rezervētāka attieksme no Pilsoniskās savienības. To veidoja no JL un TB/LNNK aizgājušie biedri Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska vadībā. Vēl viena grupa, ar kuru JL vadošajam kodolam nav pārāk ilgas sadarbības pieredzes, ir PS integrētā tā dēvētā Lietussargu grupa, kuru vada Sarmīte Ēlerte. SCP dibināja bijušie Tautas partijas biedri Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks.
Vairāki varas centri
Arī pats Jaunais laiks nav vienots politiskais spēks ar vienu skaidru varas centru. Tie ir vairāki. JL ir divas augstākās valsts amatpersonas. Tādējādi viens varas centrs veidojas ap Saeimas priekšsēdētāju S. Āboltiņu parlamentā, otrs - ap premjeru Valdi Dombrovski valdībā. No JL ir arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kā arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece un ekonomikas ministrs Artis Kampars. Tieši valdības locekļiem ir pievērsta vislielākā uzmanība. Ir neoficiāla informācija, ka cilvēki, kuru biznesam nav izdevīga A. Kampara īstenotā politika, pat esot ņēmuši palīgā sabiedrisko attiecību speciālistus, lai vērstos pret ministru. Lūgts to komentēt, A. Kampars pieļāva, ka tā tas varētu būt.
Arī tas, ka L. Mūrniecei vēl trīs mēneši jāstrādā demisionējošas ministres statusā, būs apgrūtinošs faktors, jo, kā atzina Dzintars Ābiķis (SCP) un Lolita Čigāne (PS), šis statuss varētu sarežģīt grūto reformu veikšanu. Tāpēc vēl jo svarīgāk būs, vai partija kā mūris stingri nostāsies aiz saviem ministriem kā viņu stiprais balsts. Reizēm ir iespaids, ka L. Mūrnieci vairāk atbalsta Zaļo un Zemnieku savienība. Viens no tās līderiem Aivars Lembergs ir izvērsis kampaņu pret ekonomikas ministru. A. Kampars savus nepopulāros lēmumus saskaņo ar partijas vadību un Dienai atzina, ka tiešām ir izjutis tās atbalstu, turpretim no JL vadošo politiķu teiktā radās iespaids, ka L. Mūrniece darbojas daudz patstāvīgāk un savrupāk.
Jaunupa ietekme
No tiem cilvēkiem, kuri pirms deviņiem gadiem izveidoja Jauno laiku, lielākā daļa nekur tālu nav aizgājusi, ja nerunājam par E. Repši, kurš aktīvo politisko darbību partijā ir pārtraucis. Taču viens no viņa toreizējiem domubiedriem Edgars Jaunups, kuru vēl kā jaunatnes nodaļas pārstāvi E. Repše uzaicināja pirmajā valdē, savu ietekmi ir ievērojami palielinājis, kaut arī kādu laiku pat bija aizgājis no politikas. Viņš Latvijas politikā ir nedaudz neparasta parādība, jo tiek uzskatīts par pelēko kardinālu un vienlaikus ir JL pārstāvis Vienotības valdē, kā arī Rīgas domes JL frakcijas vadītājs. Viņš ir arī Saeimas priekšsēdētājas S. Āboltiņas politiskais padomnieks, sniedz padomus arī dažiem savas partijas ministriem. «Edgars Jaunups ir ļoti aktīvs, ar politisko intuīciju un politiskā procesa izpratni apveltīts cilvēks no pirmās dienas, ar savu skaidru pozīciju. Un tas ir labi,» sacīja A. Kampars, pēc kura domām, tas ir milzīgs darbs, ko viņš darot. Iejaukšanos ministrijas darbā, par ko arī atsevišķi mediji jau ir ziņojuši, A. Kampars noliedz.
E. Jaunups nav JL valdē, bet partija viņu deleģējusi Vienotības valdē, viņš ir oficiāli nominētais JL cilvēks, kurš vada Vienotības partijas veidošanas procesu. Viņš arī vadīja apvienības vēlēšanu kampaņu. E. Jaunups ik dienas tiekas ar milzum daudziem cilvēkiem, ko pats nenoliedz. Viņš tiekot uztverts kā persona, ar kuru ir jārunā, lai atrisinātu kādu problēmu. Tāpēc viņam esot liela loma JL ziedotāju piesaistīšanā. «Protams, pirms vēlēšanām ik dienas es nodarbojos ar sponsoru piesaistīšanu, šobrīd jau tas ir sekundāri,» atzīst E. Jaunups, kuram tagad neesot lielāka izaicinājuma, kā panākt, lai šogad nodibinātu Vienotības partiju. Ir iespaids, ka vienu cilvēku - premjeru V. Dombrovski - lēmumu pieņemšanā E. Jaunups tomēr nespēj iespaidot. Tam viņš uzreiz piekrīt: «Mana līdzdalība valdības procesos ir mikroskopiska.» Kolēģi gan teica, ka V. Dombrovski nevar ietekmēt neviens - viņš esot tik ietiepīgs, ka jebkurā gadījumā dabūs gatavu to, ko ir nolēmis, nelokoties atkarībā no tā, ko viens vai otrs ir pateicis.
Tam ir savas labās un savas ne tik labās puses. Premjers neesot ieklausījies arī tajos partijas biedros, kas pēc vēlēšanām aicināja sākt valdības veidošanu no baltas lapas, demonstrējot stingrāku stāju, ministru izvēlē nepakļaujoties vienas vai otras grupas iegribām. Taču V. Dombrovskim ir vēl kāda īpašība - viņš neļauj sevi izprovocēt uz konfliktiem un vēlas sevi pasargāt no intrigām. Viņam esot izdevies saglabāt godīga politiķa tēlu. Visticamāk, V. Dombrovskis būs Vienotības līderis, ja vien līdz partijas dibināšanas kongresam vēl būs premjers. Martā Vienotības vadību rotācijas kārtībā no Ģ. V. Kristovska pārņems S. Āboltiņa, kura arī varētu pretendēt uz jaunās partijas vadītājas posteni. Taču ir iespaids, ka atsevišķi Pilsoniskās savienības cilvēki to nevēlās, jo pie katras iespējas paziņo, ka Vienotība jāvada premjeram V. Dombrovskim, kurš uzvarēja Saeimas vēlēšanas. No S. Āboltiņas sacītā bija jaušamas, ka pretēji konkurentu paredzējumiem Jaunā laika vadība koleģiāli vienosies, kuru cilvēku deleģēt šim amatam, un te konflikti nav paredzami.