Pirmais, mēs gatavojām grozījumus, kas paredzēja budžeta deficīta līmeni 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomiskā situācija pa šo laiku ir ievērojami pasliktinājusies. Nesen budžeta grozījumos mēs prognozējām IKP kritumu 12,9% apjomā, tagad IKP krituma prognozē jau 18%, kas nozīmē arī to, ka deficīta līmenis tiem pašiem grozījumiem sasniedz 9,2%. Šis līmenis, protams, ir pārāk augsts, līdz ar to būs jāstrādā pie papildus izdevumu samazināšanas.
Tad faktiski tie 9,2% ir tas pats budžets, kas bija ar 7%, tikai pasliktinot prognozes par IKP?
Jā. Arī nodokļu ieņēmumu prognoze, salīdzinot ar iepriekšējā budžeta prognozi, tagad ir par 236 miljoniem latu sliktāka.
Vai, pirmdien valdības sēdē balsojot par šo variantu un sūtot to uz Saeimu, jūs esat apspriedušies ar SVF?
Tieši tā. Mums bija diezgan plašas diskusijas par procedūru, kādā mēs virzāmies uz priekšu. Šis ir lēmums, kas ir saskaņots, jo nav pamata budžetu tagad turēt un nevirzīt. Budžeta grozījumus pavadošajā likuma paketē ir vairāk nekā 100 likumprojektu. Līdz ar to Saeima pie šīs paketes var uzsākt darbu, savukārt mēs iesniegsim MK priekšlikumus izdevumu samazināšanai otrajam lasījumam.
Un par cik izdevumi vēl būs jāsamazina?
Tas atkarīgs no tā, par kādu apjomu mēs vienosimies ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tas, par ko mēs cenšamies vienoties, ir, ka šogad būtu jārunā par konkrētu samazinājuma summu, kas būtu jāveic, bet nevajadzētu deficītam mēģināt atkal likt kaut kādu procentu no IKP. Problēma ir, ja sākumā bija recesijas prognoze 5%, tad budžets tika taisīts ar šādu prognozi, pēc tam to nācās ātri pārskatīt uz 12% recesiju, tad mēs taisījām šai prognozei atbilstošus grozījumus. Tagad recesijas prognoze ir jau 18%. Šādā veidā turpinot, var izrādīties, ka pēc pāris mēnešiem recesija pēkšņi ir vēl sliktāka, un mums atkal jāsāk pārtaisīt budžetu.
Bet vai SVF piekristu variantam, ka ir svarīgi absolūtie skaitļi?
Tas ir piedāvājums, ko mēs esam izteikuši. Jebkurā gadījumā svarīgi arī, kā mēs pakāpeniski nonāksim līdz 3% deficītam no IKP. Tas jāredz kā vidēja termiņa mērķis, nevis tikai kā šī pusgada mērķis.
Cik reāli ir šo mērķi 2011.gadā sasniegt un 2012.gadā ieviest eiro?
Par mērķa sasniegšanu - protams, notiek arī diskusijas, ka tas varētu būt 2012.gads, kad mēs sasniedzam 3% deficītu. Taču te, manuprāt, ir kaut kāds fundamentāls pārpratums, kas bieži tiek kaut kādu iemeslu dēļ reproducēts. Tas, par ko ir parakstījusies vēl Godmaņa valdība, ir par Māstrihtas kritēriju [makroekonomiskie rādītāji, pēc kuriem vērtē valsts gatavību pievienoties eirozonai] izpildi līdz 2012.gadam, nevis par eiro ieviešanu 2012.gadā. Ja mēs palasām precīzi vienošanās dokumentus ar SVF un EK, tas ir tas, kas tur rakstīts. 3% deficīts 2011.gadā nenozīmē eiro ieviešanu ar 2012.gada 1.janvāri. Šī retorika par eiro ieviešanu 2012.gadā ļoti bieži izskan. Man īsti nav skaidrs, uz ko tā ir balstīta. Ja mēs paskatāmies, kas ir rakstīts dokumentos, tad tur ir pilnīgi skaidri uzrakstīts - 3% deficīts 2011.gadā, tas nozīmē Māstrihtas kritēriju izpildi līdz 2012.gadam.
Jā. Bet tie kritēriji faktiski ir jāizpilda divus gadus pirms eiro ieviešanas. Respektīvi, lai varētu ieviest eiro, teiksim, 2013.gada 1.janvārī, visiem kritērijiem jau jābūt izpildītiem 2011.gadā.
Tieši tā.
Kad jūs redzat eiro ieviešanu? Iepriekšējā valdība tomēr minēja, ka tas varētu būt 2012.gads.
Tas neiet kopā ar viņu pašu parakstītajiem dokumentiem. Ātrākais tas ir 2013.gads.
Runājot par kalendāriem, kā redzat šo budžeta grozījumu pieņemšanu?
Grozījumu otro lasījumu Saeima uzsāk 12.jūnijā un pabeidz 17.jūnijā.
Vai tas ir saskaņots ar aizdevējiem?
Jā.
Un kad mēs saņemsim aizdevuma naudu, 1,19 miljardus latu?
Naudu tad mēs saņemam jūlijā.
Vai rudenī būs vēl jauni šāgada budžeta grozījumi?
Tas atkarīgs no tā, kādu gala vienošanos ar SVF un EK mēs panāksim. Principā ir iespējami abi scenāriji. Viens, ka mēs tagad ieliekam grozījumos uz otro lasījumu tās lietas, par ko mēs vienojamies ar aizdevējiem, un vienojamies par fiksētu samazinājuma summu. Tad šogad tas varētu arī būt viss. Ja mēs visas tās lietas neieliekam vai nevienojamies par fiksētu izdevumu samazinājuma summu, bet paliek kaut kāds deficīta mērķis pret IKP, tad nav izslēgti arī papildu grozījumi rudenī.
Kad tas būs skaidrs?
Tas tuvāko nedēļu laikā būs skaidrs.
To fiksēto summu jūs vēl neesat gatavs atklāt?
Vēl nav vienošanās. Tikai tagad, rīt [trešdien], parīt [ceturtdien] SVF un EK eksperti detalizēti ies cauri visu ministriju budžetiem. Tikai pēc tam jau reāli sāksies sarunas. Viņi grib novērtēt, kā notiek strukturālās reformas, kas ir šajos grozījumos, kādi ir paši ministriju priekšlikumi nākamajiem samazinājumiem.
Bija diskusija, vai SVF akceptēs lēmumu par 2.pensiju līmeņa naudas novirzīšanu budžetā. Vai šis jautājums joprojām ir aktuāls?
Jā. Šis jautājums ir dienas kārtībā. Viņi, protams, ne sevišķi ir apmierināti ar šo lēmumu, līdz ar to mums kaut kādā mērā atšķiras tā saucamie bāzes scenāriji. Jo viņi it kā šos ieņēmumus neskaita budžeta ieņēmumos, bet, protams, te var diskutēt par dažādiem aprēķiniem, dažādām metodikām. Taču aprēķinu metodika, kurai beigās būs nozīme, ir ESSE 95, jo pēc šīs metodikas rēķina Māstrihtas kritērijus. Pēc šīs metodikas pārceltie 2.pensiju līmeņa maksājumi skaitās budžeta ieņēmumos. Tas ir precīzi tas, ko tagad igauņi izdarīja. Viņi arī cenšas izpildīt Māstrihtas kritērijus, viņi šos 2.līmeņa maksājumus vispār nolikuši uz nulli. Mēs tam esam 2% atstājuši.
Respektīvi, šī nauda tiek izmantota sociālā budžeta vajadzībām?
Tieši tā, jā.
Runājot par sociālo budžetu, vai jūs varat pilnīgi skaidri pateikt, vai SVF šajās pēdējo dienu sarunās ir norādījis, ka sociālā budžeta izdevumi - pensijas - jāsamazina?
Par pasākumiem mēs vēl neesam vienojušies. Taču to mēs esam vairākkārt SVF teikuši, ka pensijas ir viens no tiem jautājumiem, ko mēs maksimāli gribam pasargāt.
Ko nozīmē maksimāli pasargāt?
Nesamazināt.
Pagājušo ceturtdien SVF mājaslapā parādījās intervija, kurā fonda pārstāvji Kristofs Rozenbergs un Marks Grifits saka, ka Latvijai būs nepieciešami nozīmīgi līdzekļi sociālo vajadzību apmierināšanai. Vai to var tulkot, ka starptautiskā sabiedrība būtu gatava dot papildu naudu šīm vajadzībām?
Par papildu aizņēmumiem mēs ar SVF un EK pašreiz nerunājām. Protams, daļa no jau piešķirtā starptautiskā aizdevuma, kas tiks izmantots budžeta deficīta segšanai, ietvers sevī arī papildu sociālos izdevumus. Tā ir tiesa.
Aizdevuma daļa, kuru jūlijā vajadzētu saņemt, ir 1,19 miljardi latu. Vairāk nozīmīgu lielu maksājumu nav. Budžetu valdība tagad veido ar gandrīz 1,2 miljardi latu deficītu. Ja pieņemam, ka ekonomiskā situācija vēl pasliktinās un deficīts vēl palielinās, vai jums ir scenārijs, kā finansēt izdevumus?
Nu, šo deficītu mēs vēl mazināsim. Ja ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties, tad, iespējams, mums būs jārunā par aizdevuma grafika pārskatīšanu. Bet nu pašreiz nekas neliecina, ka ekonomiskā situācija varētu turpināt vēl straujāk samazināties.
Ir analītiķi, kas šogad prognozē 25% IKP kritumu.
Prognozēt var visu ko. Uzskatu, ka šī SVF un EK prognoze par 18% jau ir ļoti konservatīva. Acīmredzot viņi līdz šim ir vairākkārt kļūdījušies, būdami pārāk optimistiski, un tagad cenšas būt maksimāli pesimistiski.
Jūs esat sarunu vadītājs ar SVF un EK delegāciju. Kas ir galvenie jautājumi, par ko tiek lauzti šķēpi?
Ir diskusijas par makroekonomiskajām un nodokļu ieņēmumu prognozēm, par kurām gan pamatā esam vienojušies. Tur var būt kaut kādas nianses. Kad SVF un EK būs izgājuši cauri visu ministriju budžetiem, mums principā būs jāvienojas par samazinājumu līmeni un konkrētajiem pasākumiem.
Vai sagaidāms, ka SVF tomēr uzstās uz PVN palielināšanu līdz memorandā pieļautajiem 24% nākamajā gadā?
Jautājumi par nodokļu politiku tiek pārrunāti. Mēs cenšamies pārliecināt mūsu sarunu partnerus, ka PVN likmes paaugstināšana nav bijis veiksmīgs piemērs un ka šajā situācijā, kad jau ir smags ekonomikas kritums, runāt par tālāku PVN paaugstināšanu īsti nebūtu pamata. Pašreiz nav strikta uzstādījuma no SVF - esiet parakstījušies, paaugstiniet! Par to vēl notiek sarunas.
Visa Latvija un valdība ir sakoncentrējusies uz budžeta skaitļiem, bet ir virkne citu lietu, kas jādara, kas nav tikai izdevumu samazināšana. Kā valdība tiks galā ar sociālajām lietām, un kā notiks strukturālās pārmaiņas? Kāpēc līdz šim vēl nav pieņemts plāns, kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsts? LM plānu sola līdz augusta vidum - vai tas ir adekvāti?
Attiecībā uz plānu, jā. Būtiskākās problēmas tiek prognozētas tieši rudenī. Mēs tagad esam pagarinājuši bezdarbnieka pabalsta saņemšanu līdz deviņiem mēnešiem, tāpat esam pārdalījuši ES fondu līdzekļus bezdarbnieku pārkvalifikācijai un tāda veida pasākumiem. Protams, arī sarunās ar aizdevējiem mēs esam teikuši, ka tā ir nopietna problēma, kura mums būs jārisina un kurai būs nepieciešami papildu pasākumi. Tas būs arī jautājums par deficīta līmeni un kā šos pasākumus finansēt.
Tomēr tas, ka plānu LM sola tikai augusta vidū, rada nestabilitātes sajūtu. Jo ilgāk cilvēki nezinās, kas būs, jo viņi jutīsies nervozāki.
Jāiztaisa gan modelis, kā rīkoties, gan ir jautājums par finansējumu. Augusta vidus būtu okei, jo tiešām lielākās problēmas mēs prognozējam rudenī, sākot ar apkures sezonu.
LTRK paudusi satraukumu, ka izbeigusies nauda ES fondu līdzfinansējumam. Ko darīsiet?
Jā, līdzfinansējuma nauda tiešām iet uz beigām, tāpēc šajos grozījumos tam iedalīti papildu 66 miljoni latu. Tālāk tas ir atkarīgs no sarunām. Mēs esam uzrunājuši EK, lai mēs Eiropas Savienības fondiem varētu novirzīt vēl papildu naudu.
Kas tiek darīts, lai izmaiņas izglītības un veselības aprūpes sistēmā ne tikai palīdz ietaupīt līdzekļus, bet arī uzlabo šo sistēmu funkcionēšanu?
Attiecībā uz reformām gan izglītībā, gan veselībā ir identificētas vājās vietas. Šie pētījumi jau ir veikti sadarbībā ar Pasaules Banku. Mums šajā misijā ieradīsies vēl PB eksperti, kas padziļināti pētīs. Tas, ko šie PB pētījumi norāda, ir, ka mums ir viena no zemākajām skolēnu - skolotāju proporcijām, mums apmēram uz vienu skolotāju ir seši skolēni. Ļoti zema proporcija, kas norāda uz sistēmas neefektivitāti. Līdz ar to šī principa - nauda seko skolēnam - ieviešana nodrošina, ka nauda nonāk līdz pašvaldības līmenim, un tad jau pašvaldībai pašai ir motivācija izdomāt, vai uzturēt esošo skolu tīklu, piemēram, divas pustukšas skolas, vai tomēr iegādāties vienu skolas autobusu un uzturēt vienu pilnu skolu, u.tml. Tas ir tas uzstādījums attiecībā uz izglītību.
Jūsuprāt, pašvaldības būs gatavas īstenot šo reformu?
Mēs zinām, ka praktiski katru gadu tiek slēgtas vairākas skolas. Mēs redzam, ka arī bērnu skaits samazinās. Šie lēmumi, vai optimizēt, kā to darīt, tie ir pašvaldību lēmumi. Skolas ir pašvaldību iestādes, valsts šajā modelī tikai piedāvā finansējumu skolēniem. Pašvaldība pati domā, kā to efektivizēt.
Jūsuprāt, vai sabiedrībai pietiekami tiek skaidrota šo reformu pozitīvā jēga - sistēmu padarīt efektīvu un labi funkcionējošo?
Skaidrojumu šajās situācijās nekad nevar būt par daudz.
Tomēr no veselības, izglītības ministru runām nerodas priekšstats, ka viņi skaidro reformu būtību. Tieši otrādi, piemēram, veselības ministrs draud ar sarkanajām līnijām, ja reformas tiks īstenotas.
Komunicēt reformu būtību ir valdības uzdevums, noteikti mēs to varam darīt vairāk. Par to nav šaubu. Attiecībā uz veselības aprūpes jomu zinām, ka ir tā saucamais māsterplāns, kurš ir vienkārši jāīsteno. Tas nozīmē, ka slimnīcu skaits no pašreizējām 59 varētu sarukt uz 24. PB eksperti ir arī novērtējuši, ka mums sistēmā ir neproporcionāli liels gultu skaits un tā ir sistēmas neefektivitāte.
Par Veselības ministriju atsevišķs stāsts ir šie administratīvie tēriņi, kur ir pietiekoši liela un neefektīva administratīvā struktūra un kur vēl ir potenciāls mazināt. Izglītības ministrija savu administratīvo tēriņu mazināšanā tomēr sekmīgāk virzās uz priekšu nekā Veselības ministrija.
Tātad šī ir viena konkrēta vieta, kur redzat papildu līdzekļus nogriešanai?
Jā. Tur vēl ir iespējas.
Vai ir vēl kaut kas konkrēts?
Attiecībā uz administratīviem tēriņiem, protams, ir vēl iespējas mazināt. Tagad redzam, ka ļoti daudzas aģentūras likvidējas, apvienojas, reorganizējas utt. Tas ir jādara, jo tas aparāts, kas ir uzblīdis, ir par lielu un būs jāmazina. Provizoriskie dati liecina, ka valsts pārvaldē strādājošo skaits varētu samazināties apmēram par sešiem tūkstošiem. Bet, lai kā negribētos, tikai ar to nepietiks. Izdevumu samazinājumi, kas jāveic, ir tik lieli, ka mēs varam nolikvidēt kaut vai visu ministriju centrālos aparātus un tas ne tuvu nebūs tas ietaupījums, kas nepieciešams.
Tad kādi vēl ir risinājumi?
Tajā brīdī, kad būsim izgājuši cauri visām ministrijām, paskatījušies, kādi ir viņu priekšlikumi, tad mēs nāksim ar priekšlikumiem izdevumu mazināšanai. Pašreiz mēs šos konkrētos priekšlikumus vēl neesam izlēmuši.
No otras puses, tas šajā priekšvēlēšanu nedēļā rada iespaidu, ka valdība, aizbildinoties ar sarunām ar SVF un EK, vienkārši nevēlas sabiedrību tracināt un pateikt, kas tiks apcirpts.
Vēlēšanas visu laiku ir arguments, kas tiek izmantots. Jebkurā gadījumā valdība budžetu Saeimā iesniedza līdz vēlēšanām, līdz ar to visi šie grozījumi sabiedrībai ir zināmi. Argumentācija, ka valdība kaut ko centusies vilkt pēc vēlēšanām, lai sabiedrība nezinātu, kas ir grozījumos, nestrādā.
Tomēr Saeimai iesniegtie grozījumi vēl ir tikai melnraksts.
Tas nav melnraksts. Tie ir budžeta grozījumi pie citas recesijas prognozes. Cita lieta, ka tā recesija izrādījās daudz smagāka, kas nozīmē, ka būs vajadzīgi papildu mazinājumi. Skaidrs, ka tas prasa kaut kādu laiku. Meklēt sazvērestības teoriju ar vēlēšanām nav pamata.
Vai uzskatāt, ka valdība ir stabila un būs gatava pieņemt šos lēmumus pēc velēšanām?
Attiecībā uz sagatavotajiem grozījumiem nav nekādu indikāciju, kas liecinātu par pretējo. Protams, mums pašreiz notiek zināma viedokļu apmaiņa ar Tautas partiju (TP). Jautājums, cik lielā mērā tā ir tāda priekšvēlēšanu retorika vai kas cits. Jebkurā gadījumā mēs zinām, ka TP vadītājs Segliņa kungs pirmdien publiski apliecināja gatavību strādāt arī pie šiem papildu izdevumu samazinājumiem.
Taču tajā pašā laikā mēs redzam, ka, piemēram, Gundars Bērziņš, kas ir ietekmīgs cilvēks TP, saka, ka pēc vēlēšanām visa vara aizies pašvaldībām, ka notiks ārkārtas vēlēšanas. Nesen Šlesers pateica kaut ko ļoti līdzīgu. Jums nav bažu, ka pēc pašvaldību vēlēšanām varētu viss atkal sagriezties un sanākt kopā kaut kas līdzīgs vecajai Kalvīša koalīcijai?
Es domāju, ka šādām bažām nav pamata. Protams, zināmas bažas izraisa Šķēles un arī Lemberga samērā sinhronizētie izteikumi un baumu izplatīšana par lata devalvāciju un tamlīdzīgi, kas neveicina ne ekonomisko, ne politisko stabilitāti. Bet pašreiz es varu vadīties pēc tiem apliecinājumiem, kurus esmu saņēmis no TP vadītāja, un viņa pēdējiem publiskajiem izteikumiem, kur viņš pauž TP gatavību strādāt pie budžeta grozījumiem un papildu samazinājumiem.
Kā jūs domājat, kādi ir Šķēles un Lemberga mērķi?
Es nenākšu klajā ar sazvērestības teorijām. [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs] Rimšēviča kungs aizdomas par Šķēles rīcības motīviem ir izteicis.
Te ir svarīgi saprast, ko devalvācija nozīmē. No vienas puses, atsevišķas personas to pasniedz kā tādu krīzes scenāriju ar domu - ko mēs te mokāmies, griežot budžeta izdevumus, vienkāršāk ir nodevalvēt, tad viss būs vienkāršāk. Taču īstenībā šis devalvācijas risinājums ir vēl sāpīgāks nekā budžeta mazināšanas risinājums. Ja mēs nosacīti samazinām visiem visu, piemēram, par desmit procentiem, kas pašreiz nemaz nav dienas kārtībā, tas būtu diezgan tāds neiedomājams budžeta mazinājums. Tajā pašā laikā, ja runa ir par devalvāciju, tad mazāk par 15% nebūs nekādā gadījumā, ticamāk būs ap 30%. Tas nozīmē, ka ļoti ātri cilvēku ienākumu reālā vērtība samazināsies par daudz lielāku līmeni, nekā valdība to dara, mazinot budžeta izdevumus. Mēs esam ļoti maza, atvērta ekonomika, importa preču, enerģijas, degvielas cenas no tā, ka mēs devalvēsim valūtu, nemainīsies. Tas viss praktiski vienā momentā pieaugs, un efekts pie tik mazas un atvērtas ekonomikas, kāda ir Latvija, ļoti ātri izzudīs. Tajā pašā laikā nekavējošais šoks, kas notiks, skars pilnīgi visus un visu. Tagad mēs runājam, ka cenšamies pasargāt pensionārus u.tml., devalvācija skar uzreiz visus sabiedrības slāņus.
Vai sabiedrību tuvākajās nedēļās gaida kādas kardināli jaunas pārmaiņas, kā tas, piemēram, bija decembrī, kad pēc Godmaņa sarunām ar SVF sabiedrība pēkšņi uzzināja, ka daudz kas būs citādi, ka celsies nodokļi, ka samazinās algas?
Kardināli jaunas lietas mūs negaida. Mūs gaida tālāka izdevumu mazināšana. Te mums nav sevišķi daudz izvēles, mums vienkārši ir jāvirzās ar budžeta izdevumu samazināšanu, un nav nekāda pamata apgalvojumiem, ka devalvācija būtu vieglais ceļš, vai tamlīdzīgi.
Kad valdība pabeigs sarunas ar SVF, vai tiks slēgts jauns sadarbības memorands, vai arī būs iepriekšējā grozījumi? Jo tagad mums ir tas deficīta rāmis, kāds tika fiksēts decembra memorandā.
Nav vairs tā rāmja, būsim reāli. Nav vairs dienas kārtībā jautājuma par to, ka mums šogad vajag 5% deficītu. Nav tāda jautājuma. Par to formu - vai tie būs šī memoranda grozījumi, vai tas būs jauns memorands, tā ir tehniska nianse. Par jauno dokumentu mēs vienosimies grozījumu pieņemšanas gaitā. Par to atkal būs jālemj SVF valdei.
Kas notiks, ja Saeima nenobalsos par budžeta grozījumiem?
Nu, tad sekas būs diezgan nepatīkamas. Ja mums nebūs grozījumu, tad mums būs problēmas, var teikt, lielas problēmas. Tam vajadzētu būt skaidram. Aizdevuma naudu mums piešķirs tikai tad, kad pieņemsim šo budžetu. Līdz ar to tagad sākt spēlēties ar šo budžetu Saeimā, tas būtu pats nepareizākais, ko varētu darīt, ja vien kādam nav kaut kādu slēptu mērķu - iet uz šo devalvāciju vai tamlīdzīgi.