Priekšlikums, kuru LM plāno iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka algotā darba veicējiem obligāti būs jāmaksā sociālās iemaksas no autoratlīdzības, tomēr žurnālisti, kas, piemēram, strādās pie vairākiem darba devējiem, varēs saglabāt pašnodarbinātā statusu un izvēlēties, vai maksāt sociālās iemaksas.
Nenoliedzami, ka žurnālistu un citu radošo profesiju sociālās aizsardzības jautājums ir jārisina, tomēr pirms tam iespējamie risinājumi ir jāapspriež ar nozares organizācijām, un tam nebūtu jābūt 2014. gada budžeta jautājumam, uzskata bijusī žurnāliste, komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Arī komisijas locekle Daina Kazāka (RP) ir pārliecināta, ka sociālo iemaksu ieturēšana no autoratlīdzībām būtu jāievieš pakāpeniski, izvairoties no satricinājumiem sabiedrībai un mediju nozarei, savukārt budžeta ieņēmumu papildināšanai jāizvēlas citi risinājumi.
Arī uz Saeimas komisiju vakar uzaicināto mediju organizāciju pārstāvju viedoklis bija līdzīgs - vairums atzīst, ka ilgākā termiņā žurnālistu sociālās aizsardzības jautājums ir jārisina, bet iebilda pret pārāk strauju rīcību, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz nozares uzņēmumu dzīvotspēju. Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders uzsvēra - lai sakārtotu jautājumus, kas skar žurnālistu sociālo aizsardzību, ir jāsāk ar tiem gadījumiem, kad «vispār netiek maksāti nodokļi, tiek likvidēti darba līgumi un tiek maksātas tikai autoratlīdzības».
Gan izdevniecības Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis, gan Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka pievērsa uzmanību tam, ka sociālo iemaksu ieviešana autoratlīdzībām būs finansiāls trieciens daudziem mediju nozares uzņēmumiem pat tad, ja tā tiktu ieviesta vairāku gadu laikā.
Savukārt bijušais televīzijas operators Ivo Ržepickis, atsaucoties uz savu pieredzi, norāda - daudzu mediju nozarē strādājošo ienākumi ir pietiekami augsti, lai nebūtu pamata apgalvojumiem, ka sociālo iemaksu veikšana būs graujoša visu žurnālistu labklājībai.