Arī trešdien pēc tikšanās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru komisija lēmumu par tālāko rīcību nepieņēma, solot diskutēt par to ziemas sesijā, kas sāksies janvāra vidū. Satversmē nav paredzētas atkārtotas vēlēšanas, un tas var radīt sarežģījumus, ja kādu pārkāpumu dēļ vēlēšanu rezultāti tiek atcelti. Satversme noteic, ka jaunā Saeima uz pirmo sēdi sanāk pēc mēneša - novembrī -, bet vēlēšanu sarīkošanai ir nepieciešami vismaz divi mēneši.
Komisija nesteidzas
Saeimas Juridiskā komisija jau vairākus mēnešus nav atradusi laiku, lai izskatītu priekšlikumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas vēlēšanu kārtībā, piemēram, Kārlis Leiškalns (TP) piedāvā partijām ar vienu un to pašu kandidātu sarakstu startēt visos vēlēšanu apgabalos. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēde Vineta Muižniece (TP) arī trešdien Dienai nevarēja pateikt, kad varētu kļūt zināms, kā nākamajā rudenī tiks vēlēta Saeima - «par to vispirms ir nepieciešama diskusija koalīcijā», kas tika solīta jau pēc budžeta pieņemšanas. Juridiskajā komisijā ir arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kurš uz Dienas jautājumu, kāpēc mēnešiem nav skatīts vēlēšanu likums, atbildēja, ka komisijas darba kārtību nosakot priekšsēdētājs.
Novembrī CVK priekšsēdis A.Cimdars vēstulē Saeimas prezidijam atgādināja, ka nav risinājuma problēmai, kas tika konstatēta 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām. To rezultātus vairākas partijas apstrīdēja tiesā, jo Tautas partijas un LPP/LC trešo personu pozitīvisma kampaņā saskatīja vēlētāju brīvas gribas iespaidošanu. Pirms trim gadiem Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina, ka tiesas kompetencē ir vēlēšanu rezultātu atcelšana, ja ir konstatēti pārkāpumi, kuru dēļ ietekmēts vēlēšanu rezultāts. Toreiz tiesa šo iespēju neizmantoja, bet aicināja valdību [Aigara Kalvīša (TP)] rast tiesisko regulējumu šai situācijai. Taču tas netika izdarīts.
Daudze vaino Cimdaru
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze tagad vaino CVK priekšsēdi, kurš tik vēlu ir brīdinājis par šo problēmu. A.Cimdars gan atgādina, ka ir tikai vēlēšanu organizators, kas darbojas saskaņā ar likumu. Viņa iniciatīvu šajā situācijā varētu dažādi uztvert, jo vēlēšanu rezultāti tika apstrīdēti ar CVK darbību nesaistītu problēmu dēļ. G.Daudze, tāpat kā V.Muižniece, pieļāva, ka tiesa varbūt nemaz nav tiesīga atcelt vēlēšanu rezultātus, jo Satversme noteic, ka Saeima pati apstiprina savas pilnvaras. «Varbūt tās durvis uzreiz jāaiztaisa ciet, lai nesāktos pārsūdzēšanas,» komisijas sēdē sacīja G.Daudze. Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aicināja nekavēties ar šī jautājuma risināšanu un atzina, ka būtu lietderīgi uzklausīt arī tiesnešus. Viņš atgādināja, ka Satversmē ir notikušas izmaiņas un tagad tās Cilvēktiesību sadaļā ir paredzētas cilvēku iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesā. Tāpēc parlaments nevarētu pateikt, ka tā nav tiesas kompetence, uzsvēra G.Kusiņš un piebilda, ka demokrātiskās valstīs atkārtotas vēlēšanas gan esot reta parādība «un mēs arī nevaram ieiet bezgalīgā vēlēšanu karuselī».
Lai nodrošinātos pret gadījumiem, ka tiek apšaubīti Saeimas vēlēšanu rezultāti, būtu nepieciešamas izmaiņas arī Satversmē, nosakot atkārtotu vēlēšanu sarīkošanas kārtību (tagad ir paredzētas tikai kārtējās un ārkārtas vēlēšanas). Būtu arī jānoteic, kā darbojas Saeima līdz jaunā parlamenta sanākšanai pēc pilnvaru beigām. Ja vēlēšanu rezultāti tiek atcelti, Saeima var arī neapstiprināt savas pilnvaras, bet bez regulējuma uz to nevar paļauties, tika secināts sēdē.
Nesenās pašvaldību vēlēšanas atklāja vairākus desmitus gadījumu, kad vēlēšanu rezultāti tika apšaubīti balsu pirkšanas un citu pārkāpumu dēļ. Pašvaldību vēlēšanu likumā ir noteikta kārtība, kā tādā gadījumā rīkoties. Pašvaldību vēlēšanās tiek izmantots Vēlētāju reģistrs - jābalso konkrētā iecirknī. Turpretim Saeimas vēlēšanās pilsoņi brīvi izvēlas, kur balsot, kas var apgrūtināt viņu iespējas tur nokļūt, ja būtu jādodas balsot vēlreiz. Deputāti arī izteica bažas, ka ar vēlēšanu rezultātiem neapmierinātie varētu speciāli censties paralizēt jaunās Saeimas sanākšanas iespējas.