Purvīti nenopirkt
Pēdējais pusgads pasaules mākslas tirgos tiek vērtēts optimistiski. Krīzes laikā izsolēs vidēji tika pārdoti līdz 35% izsolei izlikto darbu. Šogad - 75%. Cenas joprojām ir mērenas, bet vērojama augoša tendence ieguldīt mākslas darbos. Latvijā situācija atšķiras - cenas lielākoties nebija samazinātas. Nākas rēķināties ar vietējā tirgus īpatnībām. No tām iezīmīgākā - vecmeistaru cienītājiem nāksies pagaidīt.
«Tirgus ir kluss kā stāvošs ūdens,» saka galerijas Māksla XO vadītāja Ilze Žeivate. «Par vecmeistariem neinteresējas, jo šobrīd mākslu pērk 30-40 gadu veci cilvēki, kas sev apkārt grib redzēt sava laika mākslu.» Izņemot internetu, kur līdzās Ļeņina portretam (Ls 25) un Šukšina gleznas reprodukcijai (Ls 2000) sludinājumos no rokas pašreiz piedāvā nopirkt vairākas Ugam Skulmem piedēvētas gleznas (Ls 1000 līdz Ls 2000 katra)un pat armēņu XIX gadsimta ainavista Gevorka Bašindžagjans Everesta ainavu (Ls 50 000), klasiku Latvijā nepiedāvā, par spīti tam, ka lielākā daļa galeriju specializējušās darbam gan ar laikmetīgo mākslu, gan klasiku.
«Pieprasījums vecmeistaru segmentā ir tāds pats kā ekonomiskā buma laikā. Jebkurš pateiks, ka šobrīd jāiegulda nekustamajā īpašumā un mākslas darbos. Bet -vai pircēja un pārdevēja intereses sakrīt?» retoriski atbild galerijas Rīga vadītāja Inese Riņķe. «Pārrāvums ir pārāk būtisks, tāpēc vērtīgu darbu īpašnieki nevēlas pārdot. Vecmeistaru tirgū iet trešais un ceturtais ešelons, ar kuriem esam atteikušies strādāt.» Nedaudzie mākslas tirgotāji, kas vecmeistaru darbus tirgo, to atzīst, netieši norādot, ka «zelta klasika», visticamāk, tiek turēta «zem letes», gaidot labāku cenu atgriešanos. «Toties trešo ešelonu šobrīd patiešām var nopirkt par labām cenām,» saka galerijas Birkenfelds vadītājs Toms Zvirbulis.
Ar tūkstoti kabatā
Ja interesē laikmetīgā māksla, pirkuma cenu ietekmēs tas, kur darbu iegādāsieties un cik izglītots mākslas pazinējs esat. Latvijā mākslas tirgū galvenie spēlētāji ir galerijas, kuru speciālisti atlasa darbus un pārdod tos par, savuprāt, adekvātu cenu. Summu veido mākslas darba vērtība, mākslinieka prestižs un visbeidzot arī galerijas reputācija, kas kalpo par garantu tam, ka esat iegādājies oriģinālu, vērtīgu mākslas darbu. «Protams, ja man nopērk visus darbus, cenu tas ietekmē,» saka viena no pašlaik pieprasītākajām latviešu māksliniecēm Ieva Iltnere. «Bet - tas ir jūtīgs process. Jo cik daudz es pārdošu, ja uzturēšu cenu, ko cilvēki nevar atļauties?»
«Galerija, runājot finansiālā valodā, ir mākslinieku mārketinga kompānija,» salīdzina I. Riņķe. «Svarīgi, lai sabiedrība saprastu, ka galerijām jāuzticas. Ar vecmeistariem ir viegli - paņem katalogu un zini, cik maksā. Laikmetīgajā mākslā tā nav. Galeristam ir sagatavotība, acs, intuīcija. Protams, mēs atlasām labāko,» uzsver galerijas Alma vadītāja Astrīda Riņķe.
Laikmetīgās mākslas darbu cena patlaban svārstās Ls 1000 līdz Ls 5000 robežās, kas pasaules mākslas tirgus kontekstā ir uzskatāma par pieticīgu summu. (Brita Demiena Hērtsa darbs 2008. gadā, piemēram, tika pārdots par 70,5 miljoniem sterliņu mārciņu.) Kā uzsver T. Zvirbulis, «Latvijā māksla nav investīcija, jo tā nav starptautiski konvertējama. Te mākslai ir emocionāla, kultūrvēsturiska nozīme. Ja pasaulē būtu turīgi latvieši, kas ieguldītu, mūsu mākslinieki droši vien arī maksātu miljonus. Bet - cena seko pircējam.» Tas nozīmē, ka «par Ls 1000 var nopirkt brīnišķīgas lietas, kas agrāk maksāja divreiz vairāk».
Birkenfelds gan ir viena no nedaudzajām galerijām, kas cenas samazinājusi. Lielākās, kas strādā ar slaveniem māksliniekiem, atzīst, ka cenas «cenšas nesagraut»: «Esam daudz investējuši mākslā un māksliniekos. Tās ir ekskluzīvas lietas, un darbi maksā vidēji Ls 6000 līdz Ls 12 000,» saka I. Riņķe. Rīga pārstāv arī I. Blumbergu, B. Gaili, I. Iltneri, R. Ivanovu, F. Kirki, L. Laganovski u. c. «Situācija laikmetīgajā mākslā atgādina iepriekšējās krīzes ainu. Ir klienti no citām valstīm, pašas galerijas cenšas parādīties Eiropā.»
«Strādājam tikai ārzemēm,» atzīst Baiba Morkāne, galerijas Bastejs vadītāja. «Dāvanām vairāk par Ls 300 šogad neviens netērē, par tādu naudu bildi nopirkt nevar. Var nopirkt lielisku zīmējumu vai litogrāfiju, bet mums nav tādu tradīciju.
Kaut arī galeristi to noliedz un mākslinieki runā izvairīgi, darbus iespējams iegādāties arī darbnīcās, nereti - par lētāku cenu. Dienas eksperiments apliecināja, ka ietaupījums svārstās 20% līdz 30% robežās. Tomēr neviens uzrunātais mākslinieks publiski nebija gatavs apliecināt, ka savus darbus pārdod pats. Bet pircējam, ejot uz darbnīcu, skaidri jāzina, ko viņš vēlas un cik vērts tas ir.