Gan Tieslietu ministrijai, gan Finanšu ministrijai, gan arī premjeram radušās bažas, ka iedzīvotāji pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ar referendumu palīdzību varētu iebalsot tādas lietas, ko pašvaldība finansiāli nevar īstenot. «Kas notiek, ja iedzīvotāji attīstības plānā vai stratēģijā vēlas, lai pašvaldība uzbūvē pili un par to nobalso. Iedzīvotāji būs iebalsojuši kaut ko, un pašvaldība varēs droši likties uz maksātnespēju,» teica V. Dombrovskis. Tāpat nebūtu pieņemami, ja iedzīvotāji nobalsotu, ka pašvaldība kļūst par Visuma metropoli, taču pašvaldības spēkos nebūs to īstenot.
Šiem argumentiem oponēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), norādot, ka saskaņā ar analīzes datiem bažas, ka iedzīvotāji varētu iebalsot pašvaldībai finansiāli neizdevīgus jautājumus, ir teorētiskas, nevis praktiskas. «Tajā pašā laikā mēs neesam par dīvainiem projektiem pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā,» uzsvēra ministrs.
Premjers gan atgādināja, ka arī Satversmē ir definēts, par kādiem jautājumiem nav iespējams rīkot referendumus, proti, par tādiem, kas skar valsts finanses. Tāpēc līdzīgi riski šajā ziņā pastāv arī pašvaldībām. Valdības vadītājs norādīja, ka vajadzētu noteikt skaidru mehānismu, kādā tiek vērtēta referendumu jautājumu finansiālā ietekme, un, ja tā tiek atzīta par būtiski negatīvu, tad tiek pieņemts lēmums, ka referendumu par konkrēto jautājumu neizsludina. Tāpēc viņš rosināja lēmuma pieņemšanu atlikt uz nedēļu, lai ministrija likumprojektu precizē.
E. Sprūdžs informēja, ka ministrija ir gatava precizēt likumprojektu un noteikt ierobežojumus, tomēr uzsvēra, ka pašvaldības maksātnespēja nav iespējama. LETA