Plūdi, ko itāļi dēvē par acqua alta, Venēcijā ik rudeni ir ierasta parādība, taču šoreiz tie ir pārsteidzoši lieli. Kā vēstīja aģentūra ANSA, pilsētu piemeklējuši sestie lielākie plūdi kopš 1872. gada. Daudzviet aizpeldējušas pat uzstādītās koka platformas, kas parasti ļauj izlaipot pa ūdens klāto pilsētu.
Vislielākais posts pilsētu piemeklēja 1966. gadā, kad ūdens līmenis pacēlās līdz 1,94 metriem. Toreiz daudzi venēcieši izvēlējās pamest pilsētu un pārcelties uz dzīvi kādā sausākā vietā.
Pēdējos gados plūdi kļūst arvien stiprāki. Vietējā vara to saista ar globālo sasilšanu. Plānotā barjera, kam jāpasargā pilsēta no plūdiem, būs gatava tikai 2015. gadā.
«Manu veikalu plūdi skar aptuveni 100 dienu gadā, lai gan pirms desmit gadiem, kad te ievācos, gadā tādas bija tikai 30-40 dienas,» avīzei The Guardian stāstīja Matelda Botoni, kurai pieder juvelierizstrādājumu veikaliņš Svētā Marka laukumā. Taču pat plūdu dēļ viņa nav gatava pamest Venēciju. Sieviete pielāgojusies nemitīgajiem plūdiem, veikalam iegādājoties ūdensizturīgas mēbeles un izbūvējot slīpu grīdu, kas ļauj telpās ieplūdušajam ūdenim vieglāk iztecēt.
Nerimstošie lieti nesuši problēmas arī citviet valsts ziemeļu un centrālajā daļā. Toskānas reģionā, kur četrās stundās ūdens līmenis cēlās par 23 centimetriem, aptuveni 200 cilvēku evakuēti, vēstīja Reuters. Upēm izejot no krastiem, dučiem cilvēku meklēja patvērumu uz māju jumtiem. Itālijas vides ministrs Korādo Klini lūdzis papildu finansējumu, lai aizsargātu Itāliju no laikapstākļu nestā posta. Pērn plūdos Toskānā un Ligūrijā gāja bojā 13 cilvēku.