K. Zariņš ir viens no vēsturiskā Latvijas valsts pasludināšanas akta dalībniekiem 1918. gada novembrī. Viņš ir pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis - 1921. gada februārī viņš saņēma ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra rangu. Pusotru gadu K. Zariņš sekmīgi vadīja Ārlietu ministriju, vairākus gadus bija rezidējošais ministrs un sūtnis Somijā, kā arī citās valstīs, taču veseli 30 gadi - no 1933. līdz 1963. gadam - tika pavadīti sūtņa amatā Lielbritānijā, kur arī beidzās K. Zariņa mūžs. Laikabiedru skatījumā K. Zariņa diplomāta darbu sekmējušas viņa cilvēciskās īpašības - iejūtība, atsaucība, spēja veidot un uzturēt kontaktus.
«Šī ir Kārļa Zariņa simboliska atgriešanās Latvijā,» savā uzrunā teica ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, norādīdams, ka krājums ir arī būtiska laikmeta liecība. Vēstniecības veido šādas grāmatu kolekcijas, lai saviem apmeklētājiem demonstrētu vērtības, ar kādām lepojas to pārstāvētās valstis.
No K. Zariņa mantotajā bibliotēkā galvenokārt atrodami daiļliteratūras darbi, taču ap 200 izdevumu ir zinātniski pētījumi lielākoties par Latvijas vēstures, politiskajiem, juridiskajiem un tautsaimniecības jautājumiem. Bibliotēkā ir arī likumu un valdības rīkojumu krājumi (1920-1939), atsevišķi likumu izdevumi, Ārlietu ministrijas izdevumi par ārzemju pasu izdošanu un konsulārajiem jautājumiem un daudzi citi izdevumi, kas ir bijuši sūtniecības īpašumā un izmantoti sūtniecības darbā.
Saņemto izdevumu - daiļliteratūras, zinātnisko grāmatu, mākslas un skatu albumu, likumdošanas kopojumu, vārdnīcu u. c. - izdošanas laiks ir no XIX gs. vidus līdz XX gs. 90. gadiem. Apmēram trešā daļa grāmatu ir svešvalodās - galvenokārt angļu, arī franču un vācu, dažas arī krievu valodā.
Jautāts par atsevišķu krājuma izdevumu unikalitāti, LNB vadītājs Andris Vilks Dienai apgalvo, ka šī kolekcija ir vērtīga tieši kā kopums: «Tā ir vērtīga, jo saistās ar šo izcilo personību, ar kuru lielā mērā asociējas mūsu ārpolitikas vēsture. Liela vērtība ir arī autogrāfi un citi ieraksti grāmatās.» A. Vilks teic, ka tas esot līdzīgi kā ar Raiņa bibliotēku - ir interesanti zināt, ko viņš krājis savā bibliotēkā.
Bibliotēkas vadītājs pastāstīja, ka jaunajā LNB ēkā ir plānots atvērt «dzīvos stūrīšus», kur brīvā pieejā atradīsies grāmatas no dažādu Latvijai nozīmīgu personību bibliotēkām. Šai idejai jau ir piekritis dzejnieks Knuts Skujenieks, ASV dzīvojošais arhitekts Gunārs Birkerts. Turpat būs skatāma arī K. Zariņa bibliotēka ar savu stāstu par valsts ārpolitikas vēsturi.