«Kad biju maziņš, vecāki arī svētdienās sēdēja mājās un visu dienu veltīja galda spēlēm. Sarunājāmies, bijām kopā,» atminas Jānis Grunte. Pēc profesijas būdams programmēšanas tehniķis, viņš pārzina neiedomājami daudz galda spēļu noteikumus, ir ar tām aizrāvis arī sievu Elīnu. Jau trīs gadus viņš ir viens no tiem, kurš organizē draudzīgu spēlētāju sanākšanu galda spēļu klubā Ludo.
Dzīvu cilvēku vajag!
Mēs Gruntes sastopam Vecrīgas Turkebabā, kur katru otro sestdienu pulcējas kluba biedri. Spēlē visdažādākās spēles, ne tikai klasiskās, no padomju laikiem pazīstamās. Spēlētāju vidū ir daudz jaunu, stilīgu cilvēku, nāk arī ģimenes ar bērniem.
«Jauniešiem kopā sanākšana nozīmē aiziešanu uz Vecrīgu, uz klubiem, uz kino, un... tur visur vajadzīga nauda. Ar galda spēļu spēlēšanu ir tā - visi var mierīgi sanākt, dzert tēju, spēlēt galda spēles un runāt,» Jānis stāsta, kāpēc organizējis spēlētāju sanākšanas. Pirms trim gadiem puisis, kuram pusaudža gados bija citas intereses - dators Dieva vietā! -, iegājis Ludo veikaliņā, kur apmulsis no interesanto spēļu piedāvājuma. Iegādājies vienu un sasaucis draugus. Sanākusi pilna telpa cilvēku, aizrāvušies, gājuši cits pie cita spēlēt...
Modernās tehnoloģijas padarījušas cilvēku par izolētu vienpati, kurš nedēļām var neiziet no mājas, sazinoties tikai sociālajos tīklos, strādājot ar datoru. Klubā dalībnieki neapzināti protestē pret moderno tehnoloģiju izraisītajām blaknēm. Dzīva cilvēka vajag! Kad nezinātāji saprot galda spēļu noteikumus, azartu un rezultātu labas pēcgaršas formā, daudzi atskārš, cik galda spēles ir interesantas. «Lielākā problēma ir latviskā kautrība un nevēlēšanās izrādīties par neprašu,» stāsta Jānis. «Ja cilvēkam piedāvā - nu, uzspēlēsim, tipiska atbilde ir - es jau nemāku... Neviens negaida, lai cilvēki zinātu visas spēles pasaulē! Ir spēles, kuras var izspēlēt 15 minūtēs, piemēram nardi.»
Jānim pašam mīļākas ir situāciju spēles: «Man patīk spēles ar runāšanu, socializācijas spēles, kurās spēlētājiem sadalītas lomas, amati. Tur parādās cilvēku personība.» Spēles ir matērija, kurā cilvēks var būt citāds nekā dzīvē: azartiskāks, negantāks. Var būt tā - kāds izskatās pēc jēriņa, bet viņam patīk spēlēt ļaunos.
Par prezidentu vai admirāli
Viena no Jāņa Gruntes lielākajām iepriekšējo gadu kaislībām ir Katanas ieceļotāji, ko viņš spēlējis ar draugiem savās mājās. Kādu pusgadu teciņiem skrējis no darba, lai laikus var sākt un izspēlēt divas trīs partijas vienā vakarā.
Katanas ieceļotājus bezmaz vai varam dēvēt par mūsu nacionālo spēli - 2007. gada pasaules čempionātā uzvarēja Agris Bunka, šogad Māris Logins bija otrais, Jānis Duļbinskis - sestais.
Latvijā pēdējos gados ir izgudrotas vairākas modernas tematiskās galda spēles: hokeja imitācija Tactic Hokey (boardgames.lv), Laiks biznesam (www.laiksbiznesam.lv), Geo 200 (www.geo200.com).
Jānis Grunte nav izgudrojis nevienu spēli, viņš vairāk izbauda citu fantāzijas augļus. Patlaban viņam visaizraujošākā šķiet spēle Battlestar Galactica, kas pieder pie tā dēvēto semikooperatīvo spēļu grupas.
Šajā spēlē darbojas pēdējie izdzīvojušie pasaules iedzīvotāji. Viņi mūk no ļaunajiem robotiem, kuri ķer cilvēkus. Tā ir «runājamā spēle», kurā spēlētājiem tiek dotas lomas - prezidents, admirālis. «Re, re, viens aizdomīgi grib lidot uz šejieni! Jā, jā, un actiņas viņam tā vien mirdz. Aizdomīgi... aizdomīgi...» Jānis imitē.
Kad jautāju, vai pēc spēles var atiet atpakaļ reālajā dzīvē, viņš pastāsta, ka iesācēju tieši tā varot atšķirt: iesācējs dusmojas un pat lamājas, spēles situāciju ņem pie sirds, sākumā nespēj iziet no tēla. «Tad lai spēlē abstraktās spēles - šahu, ričuraču -, kur ir bumbas un klucīši!» smejas Jānis.
Agrākās galda spēles nomainījušas jaunāku tendenču spēles. Modē vairs nav garas spēles. Spēļu izgudrotāji rēķinās, ka cilvēkiem tomēr nav daudz brīva laika.
«Mēs jau esam traki geimeri, kas var nospēlēt sešas stundas pēc kārtas, bet ikdienišķs cilvēks, kuram pietiek savu rūpju, kuram nav tik daudz laika, mierīgi var izspēlēt pusotru stundu... un atslābināties,» Jānis secina.
Kādreiz vecāki saka, ka grib spēlēt spēli, kas veicina bērna attīstību. Ikviena spēle veicina attīstību, nevis notrulina! Pat Cirks - māca skaitīt. Spēlējot galda spēles, cilvēks turklāt atskārš, ka viss ir tikai spēle, un dzīvi uztver vieglāk, arī kā spēli. Vai tad tā nav?