VM prioritātes nākamā gada budžetā ir mediķu algu palielināšana par 10% un kompensējamo medikamentu nodrošināšana, kā arī slimnīcu finansējuma palielinājums, lai iestādes varētu atmaksāt valsts galvotos kredītus. Faktiski tas nozīmē, ka valsts pati arī finansēs tās galvoto kredītu atmaksu, kas esot nepieciešams, jo neviena slimnīca nestrādā ar peļņu, skaidroja ministre.
I. Circene norādīja, ka viņas mērķis ir palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 4,5% no IKP (2013. gadā - 3,1% - red.), kas gan neesot iespējams viena gada laikā: «Vidēji Eiropas Savienībā valstis veselības aprūpei atvēl 5%-6% no IKP, domāju, ka arī Latvijai ar laiku vajadzētu sasniegt šos rādītājus, taču pagaidām vidējā termiņā mērķis ir 4,5% no IKP.»
Kopumā VM nākamā gada budžetā papildus prasa 72,4 miljonus latu. Taču preses konferencē pirmdien ministre atzina, ka šāda summa ir nereāla, tāpēc ir gatava atkāpties no prasībām. Vienlaikus gan veselības ministre nepieļāva domu, ka papildu finansējums 35 miljonu latu apmērā netiktu piešķirts, lai gan atvēlētā summa visu ministriju papildu pieprasījumiem ir vien 69 miljoni latu. «Arī pērn veselības aprūpe saņēma vairāk nekā pusi no kopējās summas, kas atvēlēta visu ministriju papildu pieprasījumiem. Neredzu iemeslu, lai tā nebūtu arī šogad.»
I. Circene uzsvēra, ka absolūti nepietiekama finansējuma apstākļos Latvijas veselības aprūpes sistēma tomēr ir pietiekama efektīva. «Pēc starptautiski atzīta pētījuma datiem Latvijas veselības aprūpes sistēma ir septītā efektīvākā Eiropas Savienībā (pirmajā vietā ierindojas Malta, savukārt Dānija - pēdējā - red.). Mēs kopš 2003. gada esam slimnīcu skaitu samazinājuši par 50% un gultu skaitu par 30%.»
Bieži saskaroties ar argumentu, ka budžetā nav lieku līdzekļu, VM nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem tā papildināšanai. Ministrija rosinājusi piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgu produktu grupām, tostarp pārtikas produktiem ar augstu transtaukskābju saturu, piemēram, palmu eļļai, margarīnam un sāļajām uzkodām.