Veselības politika, arī finansēšanas principi, jau kopš Latvijas atjaunotās valsts pirmsākumiem ir mainīti, izvērtēti un atkal pārskatīti, tā arī neīstenojoties sistēmas kopējā attīstības plānā. Rezultātā izveidojusies sistēma, kurā ieguldītās naudas efektivitāte netiek saistīta ar iedzīvotāju veselības stāvokli, bet gan veiktajām manipulācijām, apmaksātajiem medikamentiem, samazinātu gultu skaitu slimnīcās utt.
Diemžēl jāatzīst skarba patiesība - veselības sistēma Latvijā patlaban ir vērsta uz to, lai glābtu cilvēkus - tos, kuri jau ir saslimuši, un nereti jau smagi, nevis novirzītu naudu agrīnai pacientu diagnostikai un ārstēšanai. Eiropas Parlamenta projekts Fit for Work, ņemot vērā lielos izdevumus veselības aprūpei, aicina visas ES valstu valdības par galveno ārstēšanas mērķi izvirzīt cilvēka darbspēju saglabāšanu, tātad vairāk naudas atvēlēt profilaksei, agrīnai diagnostikai un savlaicīgai ārstēšanai, tādējādi panākot mazākus invaliditātes rādītājus, nodrošinot slimību kontroles iespējas spēju turpināt darbu jau saslimušiem. Daudzas valstis projekta ietvaros izstrādā muskuloskeletālās sistēmas (MSS) slimību nacionālos plānus. Kā liecina projektā veiktie aprēķini, tieši šo pacientu darbnespēja un viņu ārstēšana rada valstīm zaudējumus aptuveni 2% apjomā no IKP. Turklāt Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka MSS rada 50% no visām darbnespējām un 60% no pastāvīgas darbnespējas. Taču vairāk kā 40% gadījumos MSS joprojām netiek diagnosticētas. Šīs slimības skar jebkura vecuma cilvēkus. Slimībai progresējot, vairākums pacientu nonāk hroniskajā slimības fāzē, un, piemēram, 40% reimatoīdā artrīta slimnieki piecu gadu laikā zaudē darbspējas, 50% - 10 gados. Šie dati jo uzskatāmi parāda, ka daudz efektīvāk ir ieguldīt līdzekļus šo slimību agrīnā diagnostikā un ārstēšanā, nevis koncentrēties uz pacientu ārstēšanu tikai tad, kad tie zaudējuši darbspējas. Pateicoties mūsdienu medicīnai, šīs slimības var ārstēt un to progresiju ierobežot.
Latvijā MSS ir trešais izplatītākais invaliditātes cēlonis (2600 jaunu gadījumu gadā) un lielākais invaliditātes cēlonis 16-59 gadu vecuma grupā. Aptuveni viena trešā daļa iedzīvotāju savas dzīves laikā saskaras ar kādu no MSS izpausmēm. Muskuloskeletālās saslimšanas ir viena no lielākajām arodslimību saslimšanu grupām Latvijā - šīs saslimšanas ir pamatā aptuveni 30% no visām arodslimībām.
Fit for Work projekta iniciatīva ir panākt, lai ES valstu valdības plānotu veselības un labklājības budžetu tā, lai ieguldījumu efektivitāti varētu vērtēt cilvēku darbspēju kontekstā. Fit for Work šajā ziņā ir pirmais projekts, kas, akcentējot konkrētu saslimšanu, būtībā runā par nepieciešamību kardināli mainīt pieeju veselības sistēmas pamatprincipiem. Veselība nevar būt vienas ministrijas atbildība, tai jābūt valsts politikai un valdības atbildībai.
Latvijas veselības aprūpes sistēma pati nepārtraukti rada sev pacientus, kuru ārstēšana ir novēlota un dārga, jo pieejamība primārajai aprūpei un plānveida palīdzībai reformu rezultātā ir mazinājusies. Tālāk tā rada ievērojamas sekas sociālajai sistēmai, sedzot arvien pieaugošās iedzīvotāju invaliditātes un darbnespējas izmaksas.
Mainīt veselības sistēmas pamatus ir grūti, taču vienmēr ar kaut ko jāsāk. Kaut vai pakāpeniski pārnesot prognozējamo invaliditātes pabalstu izmaksu daļu uz veselības budžetu slimību agrīnai diagnostikai un savlaicīgai ārstēšanai, atbalstot izmaksu efektīvas tehnoloģijas darbspēju saglabāšanā. Eiropeiskas veselības sistēmas veidošana nozīmētu katrai slimību grupai apmaksājamo pakalpojumu pārskatīšanu, pamatojoties uz medicīnas tehnoloģiju ekonomisko novērtējumu.
Fit for Work projekta ietvaros esam aicinājuši pārskatīt valsts apmaksātos pakalpojumus MSS pacientiem, lai padarītu ievērojami pieejamāku un izmaksu efektīvāku MSS slimnieku diagnostiku un ārstēšanu. Daļa pasākumu ir īstenojami pašreizējā budžeta ietvaros, mainot tikai vēsturiski veidoto pakalpojumu samaksas sistēmu, daļai pasākumu nepieciešams papildu finansējums, lai tas šai slimnieku grupai būtu vismaz tādā apjomā kā kaimiņvalstīs. Jau tagad ir skaidrs, ka jānovērš būtiski trūkumi savlaicīgas diagnostikas un speciālistu pieejamībā, kā arī slimības kontrolē un rehabilitācijas iespējās. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā joprojām ir viszemākais skaits pacientu, kas saņem inovatīvos bioloģiskos medikamentus, kas var būtiski apturēt slimības gaitu. Mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā valsts šīs zāles kompensē ievērojami lielākā apjomā - attiecīgi 570 un 646 cilvēkiem gadā, bet Latvijā šis skaitlis ir tikai 230. Diemžēl inovatīvu ārstēšanas metožu pieejamība arī citu diagnožu pacientu aprūpē ir līdzīga. Turpinot ekonomēt uz savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas rēķina, ir skaidrs, ka nākotnē turpinās palielināties izmaksas invaliditātes un darbnespējas pabalstiem. Princips ir ļoti vienkāršs. To nerespektējot, turpinām ripot no kalna. Galvenais arguments - nav naudas. Lai pārtrauktu gadiem ierasto inerci ar papildus piešķirtiem veselības budžeta līdzekļiem aizlāpīt «pēkšņi» radušos caurumus, būtu jāpāriet uz pierādījumiem balstītu un ekonomiski izsvērtu valsts finansēto veselības pakalpojumu plānošanu.
Vienlaikus veselības sistēmas pieejamības uzlabošana - gaidīšanas rindu samazināšana, kvotu sistēmas pārskatīšana, vadlīniju un kvalitātes standartu ieviešana bez papildu līdzekļiem - nav iespējama.
Projekta Fit for Work rezultāti citās Eiropas valstīs jau pierādījuši sistēmiskas un ekonomiskas pieejas dzīvotspēju sociālajā un veselības jomā. Ir iespēja arī Latvijā ieguldījumu iedzīvotāju veselības uzlabošanā beidzot saprast kā nepārprotamu valsts labklājības un ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikumu.
* Fit for Work projekta Latvijā vadītāja