Uz vaicāto, vai apvienība nav tikai izmantojusi A. Kaimiņu, par kura piemērotību darbam parlamentā izskanējušas šaubas, D. Liepiņš atbildēja: «Viņš ir aktieris un savu šarmu izmanto. Suņu būdā viņš spēlē savu lomu, bet Suņu būdu nevar salīdzināt ar parlamentu, kur ir citi rāmji, un tos viņš ievēros.» Pirms vēlēšanām A. Kaimiņš bija izrādījis interesi parlamentā nodarboties ar tajā notiekošā filmēšanu. Un šo domu viņš nav atmetis. A. Kaimiņu LRA kandidātu sarakstā deleģēja Kaspara Upaciera vadītā partija Apvienība Iedzīvotāji (AI). Suņu būda ir viņu kopīgais projekts, un tajā jaunais deputāts nolēmis darboties arī turpmāk. K. Upaciers pastāstīja, ka startēt vēlēšanās bijusi Artusa paša iniciatīva ar nolūku iepazīt politikas procesu un tad informēt par to sabiedrību. «Tas, ko viņš izdarīja, ir ļoti labi, jo ir iekustināta milzīga cilvēku grupa, kas par politiku līdz šim neinteresējās. Tā ir jaunatne, kas dzīvo tikai internetā, un daži pat nezināja, cik bieži notiek vēlēšanas,» Dienai sacīja K. Upaciers, kurš kopā ar A. Kaimiņu apmeklēja arī latviešus Īrijā. Pateicoties Latvijas pilsoņiem ārvalstīs, LRA ieguva vēl vienu - trešo mandātu - Rīgā, kura sākumā tika uzskatīta par reģionos sakņotās partijas vājo punktu.
Iznāca no mežiem
Pavasarī LTV raidījumā Sastrēgumstunda sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, kurš vēlāk veidoja Saskaņas kampaņu, par Reģionu alianses (RA) izredzēm vēlēšanās sacīja: «Ne jau no Madonas mežiem iznākuši cilvēki tagad varēs sekmīgi startēt Saeimā.» Drīz pēc tam RA kopā ar Vidzemes partiju nodibināja LRA, kuras kongresā Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs sacīja: «Mums ir jānāk ārā no mežiem, purviem un slīkšņām. Mēs nedrīkstam palikt malā.» RA 2005. gadā nodibināja Rīgas rajona pašvaldības, un tās sākotnējais nosaukums bija Rīgas apriņķa novadu apvienība, kura pārdēvējās, kad paplašinājās visā Latvijā ar bijušajiem Tautas partijas un LPP/LC vietējiem līderiem pēc šo politiskos spēku likvidācijas.
Apmēram mēnesi pirms vēlēšanām Diena rakstīja, ka Latvijas Reģionu apvienība, kuras reitings toreiz nedaudz pārsniedza 2%, var kļūt par šo vēlēšanu pārsteigumu. Toreiz šī varbūtība vairāk bija saistīta ar LRA sarakstā iekļauto vietējo līderu popularitāti novados un pilsētās, nenovērtējot divus citus faktorus - premjera kandidāta M. Bondara prasmi pasniegt sevi televīziju debatēs un aktiera A. Kaimiņa popularitāti noteiktā cilvēku daļā. Latvijas Universitātes profesoram Jānim Ikstenam pirmās asociācijas bijušas ar Rīgas domes vēlēšanām 2005. gadā, kad negaidīti labus panākumus guva Pilsoniskā savienība, jo tās toreizējais līderis Ģirts Valdis Kristovskis «ļoti labi nostartēja televīzijas debatēs». Līdzīgi tagad pietiekami pārliecinoši sevi pasniedzis M. Bondars, «kopumā atšķiroties no viena otra cita līdera». Par A. Kaimiņa lomu J. Ikstens bija piesardzīgāks - aktierim ir ļoti daudz plusu, bet nav zināms, cik liela ir to vēlētāju daļa, kuru viņš, iespējams, aizbiedēja. Trešais faktors, kuru atzina J. Ikstens, bija vietējo līderu iekļaušana sarakstā.
LRA veido RA, Vidzemes partija un AI, bet pirms vēlēšanām tika noslēgti līgumi arī ar LSDSP, Kristīgo demokrātu savienību, Par prezidentālu republiku, Latvijas Atdzimšanas partiju, Mūsu partiju Latgalē. Sarakstā bija arī seši Saeimas deputāti, kuri ievēlēti no Reformu partijas (RP). Jaunajā Saeimā būs divi no viņiem - Inga Bite un Juris Viļums. Vēl mandātus ieguva M. Bondars, D. Liepiņš, Mārtiņš Šics, Ādažu novada deputāts Jānis Ruks, Skrundas novada priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, kuri visi pārstāv RA.
Jādomā, kā nesašķelties
Vienotībai un Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) LRA frakcijas sastāvs šķiet raibs un grūti prognozējams, un arī tāpēc tās negrib piekrist Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK aicinājumam paplašināt koalīciju ar LRA. D. Liepiņš, kurš agrāk no LPP/LC bijis daudzu uzņēmumu padomēs vai valdēs, tagadējām varas partijām asociējas ar cilvēku, «kuram ir saimnieciskas intereses», bet M. Šics iepazīts, kad viņš bija Pilsoniskajā savienībā. Laikā, kad jaunajai valdībai uzreiz būs jāsāk strādāt pie nākamā gada budžeta sagatavošanas un jānodrošina Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, tā nevarot ieslīgt garās diskusijās ar jaunpienācējiem. «Zaļie zemnieki negrib dot resursus konkurentiem, bet Vienotība varbūt baidās, ka Nacionālā apvienība sabloķēsies ar LRA,» savukārt pieļauj J. Ikstens.
Viens no LRA līderiem Babītes mērs Andrejs Ence, kurš vēlēšanās nekandidēja, uzskata - būtu labi, ja LRA strādātu valdībā, jo tikai tad var kaut ko izdarīt. Bet, ja «koalīcija nemainīs savu darba stilu, tad negribas sevi nolikt pa sitienam». Arī D. Liepiņš atzīst, ka vairāk var izdarīt koalīcijā. Viņš arī ir pārliecināts, ka frakcija būs vienota un «tajā viss būs kārtībā, jo visi cilvēki ir ar pieredzi». ZZS un Vienotības politiķi vēlas par to pārliecināties. Taču nevar izslēgt, ka varētu būt vilinājums sašķelt LRA, kā tas notika ar RP. Ja LRA paliks opozīcijā, to būs vieglāk izdarīt. Un tas būs pārbaudījums šim politiskajam spēkam.