Paļaujas tikai uz sevi
Ilga ir pārliecināta, ka labam advokātam nepietiek tikai ar izglītību, prasmi gana labi «lasīt» likuma pantus un izveicīgām runas spējām. Ir jābūt kaut kam vairāk, un tā ir dzīves un darba pieredze, kas ļauj redzēt kopsakarības. Pēc Ilgas domām, viss apzinīgais mūžs, šodienas acīm raugoties, viņu vedis uz to, lai kļūtu par advokāti. Pēc pirmās augstākās izglītības iegūšanas strādāts ražošanas uzņēmumu vadībā. Vēlāk pabeigta LU Juridiskā fakultāte, iegūts maģistra grāds ekonomikas vadībā un juridiskajās zinātnēs, patlaban Ilga studē LU doktorantūrā.
«Mana darba pamatprincipi ir klienta interešu ievērošana, neatkarība un konfidencialitāte. Tā ir viena no radošākajām profesijām, kur vienmēr jābūt gatavam uz negaidītām situācijām,» Ilga stāsta. Advokāts var paļauties tikai pats uz sevi, tāpēc nepārtraukti jāseko līdzi aktualitātēm, jāmācās. Gribot negribot būt pussolīti laikam priekšā Ilgu mudina arī studenti Rēzeknes Augstskolā, kur viņa lasa lekcijas topošajiem juristiem.
Par zvērinātu advokātu var kļūt persona, kurai ir jurista kvalifikācija, zināma darba pieredze, par kuru nav gūtas negatīvas atsauksmes, un nokārtots zvērināta advokāta eksāmens. Pēc tam kad dots zvērests sargāt klienta intereses ar visiem likumīgiem līdzekļiem, izturēties ar cieņu pret valsti, likumiem, tiesām un kolēģiem, var sākt darbu. Ja cilvēks izvēlas konkrētam advokātam uzticēt personīgās problēmas un lūgt palīdzību, tad šī uzticība ir ļoti jāciena, Ilga uzskata.
Viena puse zaudē
Advokāts ir tās profesijas pārstāvis, kuram var jautāt, vai iecerētā darbība ir tavās interesēs, un pie kura var vērsties ne tikai nepatikšanu reizēs, bet arī gatavojoties, piemēram, iegādāties nekustamo īpašumu, slēgt kādu līgumu. Ilga novērojusi, ka daudzi pēc palīdzības dodas novēloti. Viņa uzsver, ka šajā profesijā jārēķinās, ka sabiedrībā par advokātu var būt diametrāli pretēji viedokļi. Šādai attieksmei jābūt gatavam, jo jebkurā lietā ir divas puses un viena vienmēr ir zaudētāja. Zaudētājs allaž būs nelaimīgs un uztraukts. «Tādos brīžos ir svarīgi, lai vari sev pateikt: esmu izdarījis visu, ko likums bija ļāvis un ko protu. Līksms nebūsi, bet labi padarīta darba sajūta nepametīs,» atklāti stāsta Ilga. Iedziļinoties jebkurā lietā, advokāts paņemot sev daļu tās smaguma. Pilnībā norobežoties nav iespējams.
Iekšējā brīvība
Advokāts tiesā neaizstāv noziegumu, bet gan cilvēku, kurš ir apsūdzēts. Pēc Ilgas domām, vienmēr godīgi jāpasaka savs viedoklis par iespējām un to, ka nekādas garantijas par lietas iznākumu solīt nevar. Ir gadījušās arī lietas, no kurām advokāte atteikusies, jo tās bijušas pretrunā ar viņas ētiskajiem apsvērumiem.
Pēdējā laikā sabiedrībā samilzušas daudzas problēmas: par sociālās palīdzības pakalpojumiem, cilvēki risina strīdus ar valsts un pašvaldības iestādēm, jautājumus par nekustamo īpašumu, zemi. Valsts apmaksāto juridisko palīdzību visbiežāk lūdz cilvēki, kuri par pakalpojumu paši nespēj samaksāt. Uz jautājumu, vai nav jākliedē uzskats, ka valsts apmaksātā juridiskā palīdzība nebūs pietiekami kvalitatīva, advokāte atbild: «Lai arī samaksu par šo palīdzību neuzskatu par adekvātu, es to uztveru kā pienākumu pret valsti un daru pēc labākās sirdsapziņas.»
Advokāta atalgojums atkarīgs no vienošanās ar klientu, bet jārēķinās, ka šajā profesijā pašam sevi jānodrošina ar darba vietu - jāuztur birojs, jāsedz visi izdevumi -, Ilga stāsta. «Tomēr neatsverama ir iekšējā brīvība, iespēja citam palīdzēt, un, ja izdodas, tas spārno.» Tas atsverot arī negulētās naktis un atceltās brīvdienas, kas lietas izskatīšanas laikā advokāta darbā mēdzot gadīties.