Vienotībā ir 2374 biedri, taču līdz 2014. gadam tā vēlas paplašināt organizāciju vismaz līdz 5000 biedriem. Tagad to veido 35 nodaļas, bet ir mērķis līdz gada beigām izveidot vismaz 50 nodaļu. Vienotība ir pārstāvēta 75 no 119 pašvaldībām - septiņās pilsētās un 68 novados. Partijas pārstāvji vada 13 pašvaldību, vēl 18 tās biedri ir priekšsēžu vietnieki. 2013. gada 1. jūnijā paredzētajās vēlēšanās tā cer iegūt pārstāvniecību vismaz 80 procentos pašvaldību.
A. Kampars atzīst, ka sarunas notiek arī ar pašvaldību vadītājiem, kuri pēc Tautas partijas darbības izbeigšanas vēl nav izdarījuši politisko izvēli. Tiesa, vairāki no viņiem plāno dibināt reģionālās partijas. Tādas tuvākajā laikā varētu izveidoties Valmierā, Kuldīgas novadā. Par Latgales partijas dibināšanu maijā jau ir paziņojuši vairāki šā reģiona pārstāvji, un tajā plāno iestāties arī no Vienotības saraksta Saeimā ievēlētais deputāts Jānis Lāčplēsis. A. Kampars atzina, ka notiek sarunas ar vairākiem vietējiem līderiem, piemēram, ar Cēsu, Madonas novada vadību. Viņš būtu gandarīts, ja nākotnē Vienotībai līdzīgi kā Tukuma reģionālā partija pievienotos arī lokālās partijas, kuras tagad veidojas Latgalē un Valmierā.
No sarunas ar Valmieras domes priekšsēdi Inesi Boķi iepriekš Diena secināja, ka viņam nav iebildumu pret Vienotības īstenoto politiku. Taču mēram ir sava komanda, kas tagad ir pie varas pilsētā, un esot šaubas, vai pašvaldību vēlēšanās kāda lielā partija būtu gatava iekļaut savā sarakstā visu viņa komandu. Sadarbību ar kādu nacionālā mēroga partiju pirms Saeimas vēlēšanām I. Boķis neizslēdza. A. Kampars apzinās: «Ir jāatrod metode, kā ieinteresēt pašvaldību cilvēkus bez tik brutālās resursu pārdales, kā tas notika agrāk.» Kā zināms, vietējie līderi mainīja politiskās simpātijas atkarībā no tā, kura partija ir pie varas. Piemēram, Liepājas domes priekšsēža Ulda Seska vadītā Liepājas partija ir sadarbojusies ar vairākiem politiskajiem spēkiem - tagad domē tai ir līgums arī ar Vienotību.