Vienotībā ir notikusi reģionālo nodaļu vadītāju sanāksme, kurā vairākums nobalsojis par ārkārtas kongresa sasaukšanu. Jau pāris dienu politiskajos kuluāros bija dzirdama šāda neoficiāla informācija. Apstiprinājumu tam otrdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā Viens pret vienu tā vadītājs Gundars Rēders centās saņemt arī no Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara, kura teiktais tomēr nesaturēja ļoti konkrētu informāciju. Tas interesi par šo noslēpumaino sapulci varētu tikai pastiprināt.
Brauks uz nodaļām
«Jā, tāda sapulce notika, un tajā nodaļu vadītāji vienojās, ka kongress jāsasauc, bet tas ir arī jāsagatavo un pirms tā potenciālajiem līderiem, valdes locekļiem jāapmeklē partijas nodaļas,» Dienai skaidroja Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņa ar izpratni izturas pret reģionālo nodaļu interesi, kas notiks ar partiju, jo pirms nākamajā gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām tas nav mazsvarīgi. Partijas priekšsēde jokojot piebilda, kāpēc viņai nevaicā par to, kas sapulcē notika vēl bez diskusijas par partijas kongresu. Diena sazinājās arī ar vairākiem nodaļu vadītājiem, un, visticamāk, piebilde bija tēmēta uz atsevišķu biedru ierosinājumu izslēgt no Vienotības tās šķeltnieces Ilzi Viņķeli un Lolitu Čigāni, par ko gan balsošana nav notikusi.
Vienotības ģenerālsekretārs A. Kampars Dienai teica, ka lēmumu pieņemšana balsojot sapulcē vispār nav rīkota. Viņš notikušo viedokļa noskaidrošanu raksturoja kā aptauju par to, kad labāk rīkot kongresu - vasaras sākumā vai rudenī. Vairākums izteicis vēlēšanos pulcēties kopā jau vasaras sākumā. «Tā bija laba trīs stundu ilga saruna, uz kuru bija ieradušies vairāk nekā 40 nodaļu vadītāji,» skaidroja A. Kampars. Pēc valdības apstiprināšanas valde un dome lems par kārtību, kādā notiks valdes locekļu un partijas līderu kandidātu izvirzīšana, un tad šie cilvēki dosies uz nodaļām un atbildēs uz biedru jautājumiem, «lai kongresā nav jākāpj tribīnē un jākaujas».
Ģenerālsekretārs izteica nožēlu, ka šo demokrātisko ieceri kāds atkal mēģina izmantot, lai nelietīgi publiskajā telpā kaitētu Vienotības tēlam. Vietā atgādināt, ka savulaik, kad Einars Repše un Krišjānis Kariņš cīnījās par Jaunā laika priekšsēža amatu, viņi devās uz reģionālajām nodaļām un atbildēja uz partijas biedru jautājumiem, ļaujot kolēģiem tā labāk izvērtēt, kuram atdot savu balsi priekšsēdētāja vēlēšanās. Var secināt, ka tagad iecerēts atkārtot ko līdzīgu, bet uz laukiem dosies arī valdes kandidāti. Tagad vienīgais zināmais pretendents uz Vienotības vadītāja amatu ir bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs.
Bez restarta neiztikt
Restartēšanās procesu pārdzīvojusi arī viena no lielākajām Vienotības nodaļām Liepājā, kuru tagad vada uzņēmējs Armīns Robežnieks. Šajā nodaļā ir ap 70 biedru, un tuvākajās dienās Liepājā durvis vērs atklātais partijas birojs. No šīs Vienotības nodaļas neviens negrasoties iet projām un neesot nekādas šķelšanās, jo reģionos esot cita politiskās darbības mēraukla - te cilvēki vēloties piedalīties politiskajos procesos, lai kaut ko mainītu valstī, nevis lai rautos pie varas, Dienai skaidroja A. Robežnieks. Viņš uzskata: «Bez ārkārtas kongresa partijai būs grūti restartēties. Tas varētu sapurināt partiju.»
Ne tik atklāts bija Māris Baltiņš no Cēsu nodaļas. Reģionu pārstāvju sapulcē viņš ir piedalījies, bet uzskata, ka «partijai nedara godu informācijas nopludināšana, kas pēc tam tiek izmantota pret mums». Viņš vispirms vēlas sagaidīt valdes oficiālo lēmumu un tad izteikties. «Ja mēs kā partija gribam kaut ko panākt, tad ir jāpaklusē,» sacīja M. Baltiņš. Tādu pašu taktiku izvēlējies arī izglītības un zinātnes ministra kandidāts un viens no tuvākajiem S. Āboltiņas politiskajiem domubiedriem Kārlis Šadurskis. Citādi runīgais politiķis uz jautājumu, vai ir jāsasauc ārkārtas kongress, Dienai atbildēja: «Nezinu. Nebūs komentāru.»
Dundagas novada priekšsēdis Gunārs Laicāns, kurš bijis arī Saeimas deputāts, atzina, ka tā jau neklātos runāt, bet tās nav tik daudz partijas, cik tās «sieviešu - politiķu problēma, kurām ir savas ambīcijas» un katra cenšas pastāvēt uz savu. Kā bijušais skolotājs G. Laicāns labi zinot, kā virmo attiecības sieviešu kolektīvā. Viņaprāt, kādam ir jāuzņemas atbildība par to, kas noticis ar partiju, un vērtēšanai ir jānotiek. G. Laicāns varot tikai atgādināt politologu teikto, ka aiz Vienotības neviena līdzīgas ideoloģijas partija nestāv, un tā ir arī partijas atbildība savu vēlētāju priekšā, kuriem nebūs cita politiskā spēka, pie kura aiziet.
Uz vaicāto, kuru cilvēku politiķis redz partijas priekšsēža amatā, G. Laicāns atbildēja: «Tikai Piebalgs. Viņš ir augsta kalibra politiķis ar autoritāti, kurš nav ne no viena atkarīgs.» Šo jautājumu Diena uzdeva arī vairākiem Saeimas deputātiem. Vilnis Ķirsis atzina, ka A. Piebalgs esot ideoloģiskais līderis, bet neesot zināms, vai viņš ir arī tikpat labs organizators, jo partijas vadītājam vajadzīgas daudzas prasmes. Jau ziņots, ka visi Vienotības spārni ir solījuši vienoti atbalstīt valdību.