Kā premjera partija Vienotība vēlas panākt, lai trijos gados Latvija kļūtu par tautsaimniecības izaugsmes līderi Baltijā, savā attīstībā apsteidzot eirozonas valstis, kā arī kļūtu «par vienu no pirmajām piecdesmit valstīm Globālās konkurētspējas indeksā». Vienotība cer trijos gados paaugstināt Latvijas vietu Apvienoto Nāciju Tautas attīstības indeksā. «Ņemot vērā izveidojušos situāciju un pašreizējo valdības sastāvu, mums šobrīd ir unikāla iespēja veikt būtiskas strukturālās reformas kā valsts pārvaldē, tā arī ekonomikā un sociālajā sfērā,» kongresā sacīja premjers Valdis Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka tagad vairs nevarēs uzvelt vainu uz oligarhiem un valdībai būs jāuzņemas atbildība ne tikai par reformām, bet arī par sociāli ekonomiskajām sekām. Tāpēc piesardzīgi tikšot vērtēti radikāli reformu priekšlikumi.
V. Dombrovskis atteicās kandidēt partijas priekšsēdētāja vēlēšanās. Šajā amatā ievēlēja Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, par kuru balsoja 343 delegāti, pret bija 45 delegāti. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai ietekmi vienotajā partijā, domes priekšsēdes amatā ievēlēja Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, par viņas vietnieku kļuva Veiko Spolītis no SCP. S. Kalniete debatēs teica, ka viņai ir bijusi iespēja vērot Latvijas un Rietumu politisko partiju spožumu un postu tuvplānā, no kā varot secināt, ka «tiklīdz partija zaudē saikni ar vēlētājiem, iegrimst pašpietiekamās politiskās spēlītēs un augstprātībā, tā nenovēršami sākas lejupslīde».
Nepieciešamo ietekmes līdzsvaru ļaus saglabāt arī valdes vēlēšanu iznākums. Valdē ievēlēja pa pieciem pārstāvjiem no katras partijas, vēl pieci tajā iekļuva kā nākamie visvairāk atbalstītie. No Jaunā laika valdē bez S. Āboltiņas vēl būs V. Dombrovskis, kuram bija vislielākais atbalsts un vismazāk pretinieku, Dzintars Zaķis, Jānis Reirs, Ainārs Šteins kā viens no nedaudzajiem reģionu pārstāvjiem un Olafs Pulks. Pilsonisko savienību valdē pārstāvēs Ilze Viņķele, Arvils Ašeradens, Kārlis Šadurskis, Lolita Čigāne un Ilma Čepāne. No SCP tajā ievēlēti Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Artis Pabriks, Edvards Smiltēns un Karīna Korna. Pārējās piecas vietas tajā saņēma Ina Druviete, Ģirts Valdis Kristovskis un Sarmīte Ēlerte (visi PS), Iveta Blaua (JL) un Krišjānis Bušs (SCP). SCP līdzšinējais priekšsēdis Aigars Štokenbergs vēlēšanās nekandidēja. Kongresā viņš piedalījās, bet tajā neuzstājās.
Vienotības vadītājas S. Āboltiņas runā nebija tik daudz tiešuma un asuma kā viņas intervijās vai teiktajā diskusijās, bet gan daudz labi pārdomātu, nogludinātu teikumu, uzsverot arī to, ka Vienotībai ir jākļūst par sinonīmu vārdam «atbildība». Aizsardzības ministrs Artis Pabriks runāja no galvas un izraisīja diskusijas par vairākiem tematiem - arī par partijas ideoloģiju. Vienotība ir labēji centriska partija, kurā plāno sadzīvot gan konservatīvo, gan liberālo ideju pārstāvji. «Man ir vienalga - labēja, centriska vai kreisa partija. Man ir svarīgi, lai šī partija spēj samazināt plaisu starp bagātajiem un nabagajiem,» sacīja A. Pabriks. Ilzei Pētersonei gan nebija vienalga, kāda ir partija, - tai, viņasprāt, jābūt nacionālai. A. Pabriks teica, ka ir jāatrod veids, kā apturēt Latvijai nedraudzīgu ekonomisko un politisko spēku iefiltrēšanos Latvijas ekonomikā un medijos. SC līdera Nila Ušakova parakstīšanos par krievu valodu kā otro valsts valodu A. Pabriks vērtē kā sabiedrības šķelšanu un politiski tuvredzīgu akciju, kas mazina SC iespējas būt valdībā. Uz to reaģēja Juris Vidiņš, kurš sacīja: «Man ir jāpateicas Nilam Ušakovam, ka viņš palīdzēja atvērt acis Artim Pabrikam par Saskaņas centra būtību.»
Vienotībā ir dažādu uzskatu pārstāvji, to labi parādīja debates. Sākumā runātājiem paredzētais laiks bija stingri reglamentēts, taču vakarpusē, gaidot valdes vēlēšanu rezultātus, varēja izrunāties visi, kas to gribēja. Cilvēki no reģioniem aicināja domāt par nākamo ES plānošanas periodu, vērtējot Eiropas fondu naudas izmantošanas iespējas, citi atgādināja, ka par šo finansējumu ir uzceltas kultūras un sporta būves, kurām nav apmeklētāju un piebraucamo ceļu. Gados jauns liepājnieks norādīja, ka reģionu cilvēkiem ir neiespējami piedalīties darba grupu sēdēs ar savām idejām un tā visu nosaka rīdzinieki. To uzsvēra arī pārstāvis no Limbažiem, jo arī valdē esot pārsvarā rīdzinieki.