ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nesaskata politiskā spēka interešu konfliktu, ja ZZS balsos par piecu īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. A. Brigmanis pateicas A. Suharenko par veikto ziedojumu un pieļauj iespēju, ka deputātam Jānim Dombravam «acīmredzot skauž», ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nav saņēmis šādu ziedojumu. ZZS frakcijas vadītājs norāda - ja tiktu pieņemts likums, ka konkrētas tautības cilvēki nedrīkst veikt ziedojumus, tas būtu cilvēktiesību pārkāpums. «Es nekad nešķiroju cilvēkus pēc tautības, rases, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ, man visi ir vienādi,» uzsvēra Brigmanis. ZZS ir gatava balsot par īpašumu nodošanu ebreju kopienai, negaidot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atzinumu šajā jautājumā. «KNAB ir pārbaudījis mūsu ziedotājus,» skaidroja A. Brigmanis.
Arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pauda viedokli, ka šie ziedojumi nav saistāmi ar konkrētiem likumprojektiem. Viņa atgādināja, ka jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju bija politiķu darbakārtībā arī iepriekš, turklāt jau bija sagatavots arī konkrēts likumprojekts, kas gan netika pieņemts. S. Āboltiņa atkārtoti uzsvēra, ka ir zināma politiķu nostāja un attieksme šajā jautājumā, savukārt Dombravas izteikumi vērtējami kā «demagoģija».
Savukārt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka nepieciešams izvērtēt šo jautājumu. Viņš uzskata, ka nepieciešams izskaidrot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja ziedojumus konkrētām partijām, bet šis jautājums jāvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Kā ziņots, Saeimas Ārlietu komisija pēc Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) ierosinājuma lūgs KNAB atzinumu par Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko ziedojumiem vairākām partijām. Ziedojumi veikti 2013. un 2014. gadā.