Līderi gan atzina, ka atpakaļceļa faktiski nav, jo vēlētājiem vairs neeksistē katras atsevišķas partijas zīmols, bet gan _Vienotība_ kā vienots politiskais spēks. «Mūsu izredzes ir ciešākā partnerībā, taču _Vienotības_ veidošanai ir jābūt sapratnes, atklātības un cieņas pilnam procesam,» sacīja partijas līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kuram kopsapulce uzticēja PS vadību arī turpmāk. Kad trīs _Vienotības_ partijas būs vienojušās par jaunās partijas programmu, statūtiem un sadarbības principiem, tiks sasaukta PS ārkārtas kopsapulce. PS atbalsta Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un K. Šadurskis savos ziņojumos norādīja gan uz ieguvumiem, gan riskiem, ar kuriem jārēķinās jaunas partijas veidošanā. Tikai šo trīs līdzīgu mērķu vadītu politisko spēku sadarbība ļāvusi sasniegt tik labu rezultātu Saeimas vēlēšanās, un tāpēc arī notiekot konkurentu pretdarbība centieniem uz apvienības bāzes izveidot vienu partiju. «Ja vairs nav Vienotības, atgriežas vecie laiki,» uzskata S. Kalniete. Triju partiju apvienības sarežģītā un ilgā lēmumu pieņemšanas kārtība, ka tie jāizskata katras partijas valdē, mazina Vienotības kapacitāti, un tās dēļ ir nācies ciest zaudējumus. Apgrūtinot arī tas, ka ir vairāki līderi un vairāki varas centri. Tas ietekmē spēju operatīvi koordinēt darbu, kā rezultātā Vienotība zaudēja tiesībsarga vēlēšanās, atgādināja K. Šadurskis. Viņš kā problēmu minēja arī finansējuma piesaistīšanu, jo pašreiz esot grūti pārliecināties, «vai tie nav kādi ziedojumi, kas neatbilst mūsu programmatiskajiem mērķiem».
Novadu domē bija izteiktas bažas, ka lielajā Vienotībā vairs nevarēs saglabāt nacionālo stāju un ka tajā dominēs Jaunais laiks. Ģ. V. Kristovskis arī norādīja, ka apvienībā Pilsoniskajai savienībai nācies iesaldēt savas ekonomiskās nostādnes. Dažuprāt, pēc laika asociācijas ar Vienotību var traucēt, krītoties premjera Valda Dombrovska reitingam. S. Kalniete izteica pretjautājumu - ja mēs nespēsim nosargāt savas vērtības Vienotībā, tad kā to izdarīsim kā sīkpartija? Uz to Ģ. V. Kristovskis reaģēja ar precizējumu: «Mēs neesam sīkpartija. Mēs esam neliela partija ar labiem rezultātiem.» Vairāki runātāji atzina, ka kopumā tādas uzvaras vēlēšanās nebūtu, ja katrs startētu atsevišķi, un ka PS viena nespēs kļūt par lielu politisko spēku.
Uz 14 vietām Pilsoniskās savienības valdē bija izvirzīti 23 kandidāti. Vislielāko atbalstu valdes vēlēšanās ieguva Ilma Čepāne, kuru atbalstīja 160 delegātu, pēc viņas iegūto balsu skaita secībā bija Kārlis Šadurskis, Sandra Kalniete, Ina Druviete, Līvija Plavinska (Latgale), Inese Vaidere, Jānis Avotiņš (Zemgale), Anna Seile, Janīna Kursīte-Pakule, Ilze Vergina (Vidzeme), Lolita Čigāne, Ingmārs Čaklais, Dāvis Stalts (Kurzeme) un Linda Medene. Valdes vēlēšanas bija organizētas tā, lai nodrošinātu visu reģionu pārstāvniecību. Nepieciešamo atbalstu, lai piedalītos partijas lēmumu pieņemšanā, neieguva un valdē nebūs Lietussargu grupas līderes, kultūras ministres Sarmītes Ēlertes, partijas dibinātāja Arvila Ašeradena, kā arī Vienotības frakcijas vadītāja vietnieces Ilzes Viņķeles, kurai ir liela loma Vienotības lēmumu pieņemšanā.