Tāpat tā var otrreiz neiegūt Saeimas priekšsēdētāja amatu, ko šobrīd ieņem Solvita Āboltiņa. Divi augstākie valsts amati nozīmēja arī lielu atbildību, ko šī politiskā spēka vadība, iespējams, neapzinājās vai neprata īstenot. Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka Vienotības izredzes noteiks arī tas, vai Valsts prezidents Valdis Zatlers veidos jaunu partiju vai kā citādi iesaistīsies politikā. Vienotība pieļauj iespēju viņu uzaicināt pie sevis.
Vairāki Vienotības politiķi iepriekš uzsvēruši politisko konkurentu mērķtiecīgu darbību, kas vērsta uz apvienības ministru pozīciju vājināšanu, sevišķi liela kampaņa bijusi pret ekonomikas ministru Arti Kamparu, kas tika saistīts arī ar ekonomisko grupu interesēm. V. Dombrovskis, kurš spēja valsti izvest no krīzes, nespēja nodrošināt komandas darbu valdībā, būdams bezspēcīgs pret smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga (ZZS) ietekmes palielināšanos. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Valsts prezidents izšķīrās rosināt Saeimas atlaišanu. Vēlāk intervijās prezidents norādīja uz ZZS atšķirīgajiem balsojumiem tiesiskuma jautājumos un pauda neizpratni, ka koalīcijas partijām katrai ir savs prezidenta kandidāts.
Iespējams, komandas darba un savstarpējās uzticības pietrūka arī pašā Vienotībā, kur bija vismaz divi varas centri - Saeimā pie S. Āboltiņas, kuras padomnieks ir Rīgas domes frakcijas vadītājs, apvienībā ietekmīgais Edgars Jaunups -, un valdībā pie V. Dombrovska. Neformālās sarunās savējie ir sūkstījušies par premjeru, kurš nespējot būt pietiekami izlēmīgs, lai nepieļautu sadarbības partneru visatļautību koalīcijas darbā. Spēku samērs Saeimā gan piedāvāja maz alternatīvu - vienīgā būtu bijusi nomainīt ZZS ar Saskaņas centru, kura sadarbības partneris Rīgas domē ir LPP/LC, bez SC atbalsta tā dēvētās oligarhu partijas ZZS un apvienība Par labu Latviju! nebūtu spējušas pieņemt prezidenta kritizētos lēmumus, piemēram, par tiesnešu neapstiprināšanu.
Vienotība nedomā padoties un vēl cer atjaunot tautas atbalstu, līdz 6. augustam izveidojot vienotu partiju uz Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai bāzes. Par to nolemts pirmdien Vienotības valdes sēdē, vienam tās pārstāvim atturoties. Pēc neoficiālas informācijas, tas bija no PS. Tās pārstāvji nesen neieradās uz Vienotības biroja atklāšanu, apšaubot tā lietderību laikā, kad vajadzētu būt taupīgiem. PS līderi arī atzina, ka vienotā partijā var apvienoties, ja partneri cits citam uzticas un to starpā valda koleģialitāte. Bažas bija arī par to, ka atsevišķi cilvēki apvienības vārdā «sarunā lietas, par kurām pārējie nav informēti», ar ko vispirms bija domāti E. Jaunupa kontakti ar plašu personu loku. Viņam ir arī liela loma finansējuma piesaistīšanā. Portāls pietiek.com otrdien vēsta, ka E. Jaunupa ietekmi partijā varētu samazināt.
Vienotības valdes loceklis E. Jaunups, kuram piemīt līderim nepieciešamie dotumi, Dienai pārliecināts apgalvoja: «Mana loma būs tāda pati kā līdz šim, kamēr Jaunais laiks nelems citādi.» Viņš noliedza, ka būtu kādi PS neatbildēti jautājumi, un tās šaubas nodēvēja par «Pilsoniskās savienības biedru mazspējas izraisītu skaudību». Uz Vienotības izredzēm vēlēšanās viņš raugās optimistiski, apzinoties, ka ir pieļautas kļūdas, bet tās būtu atklāti jāatzīst un vienlaikus jāspēj sabiedrībai parādīt «Valda Dombrovska padarītais, kas ir ievērības cienīgs». Neformāla informācija liecina, ka pēdējā laikā neiecietību pret kolēģiem no PS demonstrējusi arī S. Āboltiņa. Viena no PS līderēm Sandra Kalniete pēc pirmdien notikušās Vienotības valdes sēdes tāpat kā PS priekšsēdis Ģirts Valdis Kristovskis uz iespēju izveidot vienotu partiju raugās cerīgāk. S. Kalniete atzina, ka agrākās šaubas nav kliedētas, taču tagad ir cita politiskā realitāte un «šaubas ir jāspēj nolikt malā, lai veiksmīgāk nostartētu vēlēšanās».