Dziesmu un deju svētku biļešu pieprasījums simt reižu pārsniedz piedāvājumu, ziņo Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde. Bet, kamēr tauta šturmē biļešu kases, daži izredzētie tās saņem pa pastu. Un, kamēr visiem gribētājiem Dziesmu svētku estrādē nepietiek vietas, daži saņem ielūgumus divām personām par velti.
Kamēr Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesma Manai dzimtenei tiek mesta ārā no repertuāra, jo kādam pārāk atgādina padomju laikus, Dziesmusvētku biļešu dalīšana tos atgādina pilnībā. Tikai ne Politbiroja locekļi, bet Vienotības partijas biedri un to ģimenes locekļi kopā ar varai pietuvinātām personām ieņem goda vietas pirmajās rindās.
Protams, tas ir normāli, ka premjers un ekspremjers, Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidents ar kundzi sēž tuvāk estrādei. Protams, tas ir normāli, ka valsts novērtē sabiedrībā cienījamus cilvēkus, atrodot tiem vietu arī Dziesmu svētku estrādē.
Tomēr laikā, kad cilvēki ceļas trijos naktī, bet biļetes deguna priekšā beidzas stundas laikā, var šķist absolūti neētiski izdalīt ielūgumus bez maksas personām, kurām tie pēc būtības nepienākas.
Ir skaidrs, ka goda vietas pienākas cilvēkiem, kuru devums Latvijas kultūrā ir liels. Bet Dziesmu svētku vietas kā goda viesiem «par ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā» tiek dalītas tādiem Kultūras ministrijas sadarbības partneriem kā Vienotības iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs Ainārs Ščipčinskis, a/s Pasažieru vilciens valdes loceklis Aigars Štokenbergs, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un pat kādai Rimi darbiniecei Karīnai Jermušs. Tiešām atvainojos, ka nevaru nosaukt visus.
Tomēr portālā Pietiek! žurnālistiem, kas publiskojuši šos faktus, ir tikai daļēja taisnība, kad viņi brīnās par to, kur gan ir šo cilvēku īpašais nopelns Latvijas kultūrā. Es arī nesaprotu, kāpēc Ainārs Ščipčinskis vai Aigars Štokenbergs nevar atļauties nopirkt Dziesmusvētku biļetes par naudu. Tāpat man ir izbrīns, kāpēc viņi nestāv kopējā rindā ar pārējo tautu. Un kur ir šo cilvēku nopelns kultūrā, kas būtu lielāks par katra vidējā latvieša nopelnu, kas dejo vai dzied?
Saprotu KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka devumu latviešu kultūrā. Nezinu, vai KNAB sabiedrisko attiecību nodaļai jau ir izdevies mainīt tautas mentalitāti, bet tā cenšas. Ārstiem korumpantiem veltītā KNAB akcija noteikti ir Dziesmusvētku biļešu vērta. Tas ir nopietns devums jaunās Latvijas kultūras veidošanā, kur, salīdzinot ar pienākumu ziņot, cieņai un pateicībai cilvēkam, kas glābj tavu veselību un dzīvību, nav vietas.
Protams, ja katrs latvietis nodotu māti un ziņotu par tēvu, korupcija būtu izskausta saknē. Ja minētā ideoloģija jums pārāk atgādina komunistu varoņa un tēva nodevēja Pavļika Morozova godināšanu, jūs sapratīsiet, kāpēc represīvo struktūru vadītājiem noteikti pienākas goda vietas tautas masu pasākumā - gluži kā padomju laikā. «Mafiozajām» ģimenes vērtībām jaunajā KNAB veidotajā latvieša dvēselē nav vietas. Tāpēc Streļčenoka goda vieta ir pelnīta, un es ceru, ka nav aizmirsta arī Juta Strīķe.
Tāpat bez Jāņa Reinika un Drošības policijas devuma notikumi pie Brīvības pieminekļa noteikti neritētu tik gludi. Brīnos, ka Dziesmusvētku brīvbiļeti nav saņēmis arī Vladimirs Lindermans, kura aktivitātes referenduma veidošanā ir liedējušas latviešu tautu ne mazāk kā Dziesmusvētki.
Bet kādēļ Rimi darbiniece? Vai arī lielveikalu devums jaunajā latviešu kultūrā tiek uzskatīts par paliekošu? Lai gan - kuram gan agrāk būtu ienācis prātā līgodziesmas skandināt maijā, bet Ziemassvētkus sākt oktobra mēnesī, ja ne lielveikalu mārketinga nodaļas, kas par neatņemamu latviešu kultūras sastāvdaļu padara ne tikai Valentīna dienu, bet arī Helovīnu. Ir jāpiekrīt, ka tās ir nozīmīgas izmaiņas kultūrā, kurā dziesmai Manai dzimtenei nav vietas.
Tāpēc daļējam izbrīnam par Dziesmusvētku biļešu dalīšanu ir vieta. Tomēr pilnībā brīnīties nevajadzētu. Grūti saprast, kāpēc daži blatņiki atšķirībā pat no esošajiem un bijušajiem valsts vadītājiem, ministriem, deputātiem iekļauti ielūgumu sadaļā «Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partneri». Tomēr, ja veicam analīzi, - gan KNAB, gan Drošības policija, nerunājot nemaz par Rimi, ir devusi ieguldījumu latviešu kultūrā, kura nav nekas nemainīgs un sastindzis.
Tāpēc problēma nav šo cilvēku milzīgais devums kultūrā. Problēma ir viņu rīcības atbilstība pašu sludinātajiem principiem. Kur tad KNAB ģerboņa «gods pār varu»? Ja pat tik sadzīviskā pasākumā kā biļešu iegāde uz Dziesmusvētku koncertu šie paši ārstu kauninātāji tikai tā ir gatavi saņemt dāvaniņas no varas, izmantot savas varas pozīcijas un būt vienlīdzīgāki par citiem. Lūk, Vienotība un KNAB. Te jūsu «caurredzamība un atklātība» ir redzama kā uz delnas. Tauta rindās. Varai tuvie - pa dienesta ieeju. Cilvēki ar garu degunu. Savējiem ielūgumiņi bez maksas.
Dabiski, ka jābaidās, ka tauta neuzvelk «drīz nāks piektais gads», ko sava komforta dēļ no repertuāra jūs esat izsvieduši. Jo nekaunība, liekulība, divkosība un meli izpaužas pat tajā, kā jūs dalāt savas biļetes uz visas tautas Dziesmu svētkiem.