Puaro. lv redaktors
Bibliotēkai nav jāpārvēršas par tirgus laukumu vai izstāžu, koncertu un tingeltangeļu vietu. Bibliotēkai ir jābūt bibliotēkai. Esam iztērējuši milzīgu naudu, lai uzbūvētu māju, bet tērējam smieklīgi, nožēlojami, katastrofāli mazu naudu, lai pirktu grāmatas. Galvenais uzdevums būs to piepildīt ar jaunām, vajadzīgām, dārgām grāmatām. Tā var būt koncertzāle un nezin kas, bet tas nav svarīgi. Bet, ja tas ir, lai netraucē lasīt grāmatas. Galvenais ir funkcionalitāte: lai lasītājs var dabūt to, ko viņam vajag. Ja studējat baltu filoloģiju vai marksismu-ļeņinismu, tad to varat, taču nevaru iedomāties nevienu citu nozari, kur jūs varat dabūt visu, ko jums vajag pētniecībai un studijām mūsdienu pasaules līmenī, nemaz nerunājot par profesionālo periodiku. Viss atduras naudā.
Māra Zālīte
dzejniece
Vārds «bibliotēka» ir atvasināts no «biblia» - grāmata, taču tagad grāmatas vairs nav vienīgais informācijas nesējs. Modernās bibliotēkas funkcijas ir ārkārtīgi plašas, kopumā to varētu saukt par garamantu krātuvi. Jābūt auditorijām, kurās var notikt mākslas izstādes, konferences, koncerti. Svarīgi, ka būs plašas iespējas bērniem. Viņiem nav jālasa tikai Raiņa bērnu dzejolīši. Vajag izzinošas spēles, atraktīvas pasaku istabas. Bibliotēkās Londonā, Toronto vai Parīzē ir mazi kaktiņi, kur notiek kaut kas pavisam specifisks: 10 cilvēku klausās kaut ko ekskluzīvu par Umberto Eko simboliem, citur lasa lubenes. Bibliotēkas Ventspilī un Tukumā jau nevar sevi iedomāties bez filmotēkas un fonotēkas. Tās pilda arī milzīgu sociālo funkciju. Bibliotēka vienmēr pilna ar cilvēkiem: pensionāri iet lasīt avīzes, žurnālus, jaunieši kaut ko dara pie datoriem, daudzi cilvēki citur netiek pie interneta.
Artis Svece
filosofs
Tuvākās nākotnes bibliotēkas galvenais uzdevums, manuprāt, būs informācijas menedžments. Skaidrs, ka grāmatu glabāšanas funkcija saglabāsies, bet parastajam apmeklētājam tā kļūs arvien nemanāmāka, drīzāk bibliotēkai būs jānodrošina dažādas informācijas pieejamība. Piemēram, spriežot pēc pašreizējām tendencēm, informācija, kas ir svarīga zinātniekiem, kļūs tik dārga, ka bez bibliotēku starpniecības tā nebūs iegūstama. Atbilstoši arvien vairāk telpas būs jāatbrīvo no grāmatām, dodot vietu klientu apkalpošanai un komunikācijai. Tas, vai bibliotēkā ir kafejnīca un koncertzāle, ir tikai jautājums par pakalpojumu klāstu, nevis būtību.
Roberts Ķīlis
izglītības un zinātnes ministrs
Bibliotēka kā kultūras nams vai tikai vieta, kur stāv grāmatas, būtu nepareizs priekšstats. Tā ir pakalpojumu kopa, kas saistīta ar datu savākšanu, apstrādi un analīzi. Ja grib, lai bibliotēka ir dzīva, tajā jānotiek zināšanu apmaiņai, jaunu dzirksteļu radīšanai. Tā ir vieta, kur cilvēki rada ģeniālus darbus. 1. Kādas valsts iestādes tur atradīs jaunas mājas. Kandidāti: a) uz laiku - ES prezidējošās valsts Latvijas sekretariāts; b) būtu XXI gadsimtam atbilstoši, ja uz LNB ēku pārceltos Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija.
2. Bibliotēkā varētu atrasties arī Komunikācijas muzejs. 3. Tā var darboties arī kā birojnīca. Tas nozīmē: uzņēmumi bez savām telpām to izmanto noteiktiem pasākumiem - sanāksmju, semināru organizēšanai, pētnieciskajai darbībai. Jānosaka kritēriji, lai tās būtu kompānijas, kas saistītas ar noteiktu darbības loku: radošās industrijas, tehnoloģijas, informācija, kultūra, izglītība.