Eksperti to pamato ar maksātspējas un daļēji arī ražošanas izmaksu sarukumu un paredz, ka kritums būs spēkā līdz brīdim, kad valsts tiks ārā no krīzes. «Cenas sāks celties, kad pasaulē un Latvijā beigsies krīze, par ko pagaidām vēl nekas diemžēl neliecina,» uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Uz pusi lētāk
Piens, jo tur ir lielas lēta importa iespējas, - vaicāta par precēm, kas gada beigās varētu būt krietni lētākas, saka I.Gulbe. Gada nogalē piena produktu cenas varētu būt pat par 50% zemākas nekā janvārī, līdzšinējais kritums esot mērāms 15-20% robežās. Tātad litrs pilnpiena, kas janvārī vidēji maksājis 63 santīmus, gada beigās sasniegtu 32 santīmu robežu.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks gan uzsver, ka cenas jau patlaban atsevišķu zīmolu piena pakām ir zem 40 santīmiem, tādēļ uzskata, ka lielāko krituma daļu piena cenas jau ir pārdzīvojušas, un līdz gada beigām runa varētu būt par dažiem santīmiem.
Batonam mūžīgas akcijas
Tikmēr maizes plauktos cenas piena cienīgas svārstības nepiedzīvos. «Maiznieki iepriekš bija pieticīgāki ar sadārdzināšanu, tādēļ arī nav tāda atpakaļceļa kā pienam,» vērtē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Valdis Circenis. Nozares lielie, industriālie spēlētāji patlaban izvēlējušies nevis pastāvīgu cenu samazinājumu, bet nemitīgas akcijas, visvairāk - baltmaizei. Rudzu maizei cena palikusi tā pati, jo tā tiek ražota mazākos apjomos un arī pats process ir dārgāks, tādēļ nav, uz kā rēķina to padarīt lētāku, saka V.Circenis.
Līdz septembrim graudu tirgus ir stabils, tādēļ stabila turēšoties arī maizes cena, bet tālāko viņš neņemas prognozēt, nezinot, kāda būs pasaules graudu raža. Tomēr I.Gulbes prognozes paredz graudu un miltu produktiem 10-20% cenas kritumu līdz gada beigām.
Darbarokas lētākas
20-30% visa gada griezumā varētu būt arī gaļas palētināšanās. Daļēji tāpēc, ka ražotājiem varētu mazināties darbaspēku izmaksu pozīcija. «Šī ir nozare ar lielu roku darba īpatsvaru, un līdz gada beigām uzņēmumiem darbinieki varētu izmaksāt vēl lētāk, nekā līdz šim. Cilvēki būs gatavi strādāt par minimālo algu,» vērtē I.Gulbe. Izņemot vēl arī gāzi, maz ticams, ka ražotājam varētu sarukt citas izmaksu pozīcijas, iebilst Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs Jānis Bāliņš. Pēc LTVC datiem, cūkgaļas karbonādes cena maijā, salīdzinot ar janvāri, bija par 10% zemāka. Toties par attīstību viņš neņemas spriest, norādot, ka atsevišķas izmaksu pozīcijas varētu pat augt. Piemēram, nauda, kas liellopu saimniekiem jātērē pārbaudēm, jo summa, ko sedza valsts, turpmāk, visticamāk, gulsies uz ražotāju pleciem.
Tikmēr dārzeņu ražotāju kooperatīvs Mūsmāju dārzeņi norāda, ka cenas nācies samazināt poļu importa dēļ. «Pat nesaprotu, kā par tādu pašizmaksu var izaudzēt! Bet mūsu pircējam vairs nav rocības, un mums jāpielāgojas,» vērtē kooperatīva vadītāja Edīte Strazdiņa. Šogad dārzeņu cenas samazināšoties par 20-30%. Smags būšot rudens, kad mazdārziņos ienāksies raža tiem, kas nav profesionāli audzētāji, bet šajā rūpalā metušies krīzes iespaidā. Ar janvārī cenas varētu sākt normalizēties.