Ukrainas piemērs ir pamācošs - valstij, kas daudzu iemeslu dēļ nepievērš pietiekamu uzmanību savām pamatinteresēm (valodas, nācijas, nacionālas valsts pastāvēšanai nākotnē) vai dara to ar pašcieņas trūkumu, neizvairīties no nopietnām likstām. Kļūdas ir garantētas, ja nav skaidrības par bāzes vērtībām, par kuru ievērošanu nevajadzētu piemirst sevišķi tik jaunām valstīm, kāda ir Ukraina. Tas ietekmējis ne vien ārpolitiku un drošību, bet arī valsts saimniecību. Šī neskaidrība, nespēja 20 gadu laikā noteikt nepilnus 50 miljonus iedzīvotāju lielās valsts stratēģiskās intereses un nacionālos mērķus nav ļāvusi sasniegt gribēto dzīves līmeni. Deviņdesmito gadu cerības par labklājību, ko izdosies sasniegt, pateicoties rūpniecībai un izcili auglīgajai zemei, sen pārvērtušās bezcerībā. Ukrainas ekonomikas noturēšanu uz ūdens prezidents Viktors Janukovičs tagad saista ar Krievijas gāzes cenu samazināšanu, taču maksa par to ir barga - paša suverēnās varas samazināšanās Ukrainā. Pēc nonākšanas prezidenta amatā Janukovičs pagarināja Kremļa tiesības turēt Krievijas kara floti Melnajā jūrā par 25 gadiem ilgāk. Tad paziņoja par valsts ārpusbloku statusu. Pavisam nesen Ukrainas parlamentā tika nobalsots par Janukoviča vadītās Reģionu partijas sagatavoto likumu, kas palielina krievu valodas statusu Ukrainā. Šis likums vēl nav apstiprināts. Iespējams, taisnība ir tiem vietējiem ekspertiem, kas valodas politikas mainīšanu saistīja ar Janukoviča cerībām panākt Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekrišanu samazināt gāzes cenas Ukrainai. Kā redzams pēc beidzamās abu līderu tikšanās, nekas no tā nav iznācis.
Vēl vairāk, Janukovičs šoreiz vienkārši tika pazemots. Tieši tā uztverama Krievijas līdera Putina nokavēšanās uz tikšanos ar Janukoviču Jaltā. Kremļa pārstāvji nekādi nepaskaidroja, kāpēc Putins aizkavējies vairāk par četrām stundām. Šķiet, izpratni par Krievijas viesa attieksmi pret tikšanos ar Janukoviču varētu labi ilustrēt ar Putina gaitām pēc atlidošanas. Tā vietā, lai atlidojis steigšus dotos uz tikšanos ar namatēvu Janukoviču, Putins vispirms iegriezies iedzert glāzīti motociklistu kluba Nakts vilki nometnē. Jādomā, bijušajam Ukrainas ārlietu ministram Vladimiram Ogrizko, kas kādreiz bija partijas Mūsu Ukraina vadībā, ir labi saprotams, ko tas nozīmē starptautiskajā diplomātijas valodā. Viņš pamatoti norādījis, ka tā esot diplomātiska pļauka vai diplomātisks huligānisms, kas signalizē par nenormālām attiecībām. Un ļauj saprast, cik vērta Putinam ir neatkarīga Ukrainas valsts. Šī vizīte drīzāk atgādināja cara atbraukšanu uz Krimu, kur viņu sagaidīja pakalpīgs vietējais gubernators.
Šis izlēciens apstiprina ne vien Krievijas pirmās personas nekaunību, tas ļauj sagaidīt vēl lielāku spiedienu uz Ukrainu no Kremļa. Kā redzams, Janukoviča lavierēšana starp austrumiem un rietumiem, atteikšanās no stratēģiskā mērķa iestāties NATO nav devusi neko labu Ukrainai. Tā nespēj pietiekami sargāt savu suverenitāti, zaudē divcīņā ar Maskavu, turklāt ir būtiski sabojājusi attiecības ar Rietumiem.