«Pēdējos gadus graudu tirgus darbojas pretēji visiem ekonomikas un tirgus likumiem,» saka zemnieku kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža. Viņš skaidro - parasti kulšanas laikā graudu cena krītas, bet pēdējos trīs gados notiek tieši pretējais, kas ar loģiku īsti nav izskaidrojams. Kulšanas laikā zemniekam teorētiski neesot daudz iespēju, kur likt graudus, un pircējs var diktēt cenu, taču tagad, lai arī raža vēl nav novākta, graudu cena ir visaugstākā. E. Ruža šo situāciju skaidro ar situāciju biržās: «Tur spēlē naudas investori, kurus maz interesē, kas tur aug.» Kooperatīvs biržā gan nedarbojas - tās noteiktās cenas tiek izmantotas, lai noteiktu samaksu zemniekam par atvestajiem graudiem, taču ar spekulācijām Latraps neaizraujas. «Biržā nav nekādu likumu, un nopelnīt var tikai cilvēki ar miljardiem un uz mazo rēķina. Tāpat kā kazino - vinnē ne jau tas, kas met naudu aparātā, bet gan tas, kurš to aparātu uzstāda,» paralēles velk E. Ruža.
Tiesa, tā kā Latraps tikai seko cenu svārstībām biržā, bet graudus tur nepārdod, reizēm arī pašu zemniekiem gadās piedzīvot vismaz morālas ciešanas, jo līgumi saslēgti, fiksējot cenu, kas ir aptuveni par 50 eiro mazāka par tonnu nekā tagadējā. Daži zemnieki tāpēc izvēlas riskēt, fiksētos līgumus noslēdzot tikai par daļu graudu, otru atstājot brīdim, kad cena atkal skries debesīs. Tiesa, var arī neskriet. Vēl daži zemnieki izvēlas daļu ražas pārdot uzņēmējiem, kuru galvenā peļņa ir tieši no spekulācijām biržā, E. Ruža atzīst, ka Latvijā tādu pēdējā laikā saradies gana daudz.
«Biržas ietekmes fenomens kļuva akūts apmēram no 2007. gada, kad tajā ieplūda ne tikai ar graudiem saistīta nauda, tai pievērsās arī cilvēki, kas pirms tam pelnīja, piemēram, ar naftu,» saka Rīgas dzirnavnieka ģenerāldirektors Sandis Jansons. Paši viņi biržas pakalpojumus gan izmanto, lai gūtu finansiālo nodrošinājumu - iepērkot graudus, daļa tiek pārdota biržā gandrīz par tādu pašu cenu, kāda bijusi pirkuma brīdī. Rudens otrajā pusē plānots šo daļu atkal atpirkt, nu jau par zemāku cenu, protams, ja paveiksies, jo prognozējams tas nav.
Kā vienu no galvenajiem biržas cipariņu virzītājspēkiem E. Ruža min laika prognozes - tiekot spekulēts, vai kādā reģionā beidzot savilksies lietus mākoņi vai tomēr turpināsies svelme. Viņam gan nepiekrīt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe - mēģinot uzminēt graudu nākotnes cenu biržā, jāņem vērā arī citi faktori, to skaitā kopējais graudu krājums pasaulē, ekonomiskie rādītāji dažādās valstīs, arī naftas cena, politiskie nemieri un vēl citi rādītāji. «Punktu ir daudz, nav tāda viena - ja kāds spētu saprast kopējo shēmu, kā veidojas šīs cenas, un to arī prognozēt, viņš būtu tikpat nozīmīgs cilvēks kā tie, kam ir pieeja atompogām,» nosmej I. Gulbe. Taču realitātē ir iespējams tikai analizēt situāciju, vilkt paralēles ar vēsturiskajiem datiem un... mēģināt uzminēt.