Atbild Biruta: «Vienīgais likums ir veselais saprāts. Piemēram, ja galvenais ēdiens ir smags, tad visu pārējo plāno vieglu, īpaši jau desertu. Turpretī, ja galvenais ēdiens ir viegls, var atļauties treknu, bagātīgu saldo. Ja, piemēram, pirmais ēdiens ir kāds souffle, nevajadzētu pasniegt saldo, gatavotu ar daudzām olām.
Der arī ņemt vērā viesu gaumi (ja zināma) un, protams, ja ir kādi diētas noteikumi. Protams, ja kāds no viesiem ir veģetārietis un to iepriekš nepasaka, bet galvenais ēdiens ir gaļas ēdiens, būs neērti visiem. Tādēļ nav par sliktu mazliet paspiegot, ja viesi nav tuvu pazīstami.
Manuprāt, svarīgāk par ēdienu saderību ir viesu saderība. Vēlams vienā reizē aicināt vairākus cilvēkus ar vienādām interesēm vai ļoti atvērtus cilvēkus - ar dažādām. Un līdzsvarot runīgus un klusākus. Bet nekas jau nav akmenī rakstīts. Lai namamāte nebūtu tik nogurusi, ka labprātāk redzētu viesus ejam, nevis nākam, ieteicams plānot ēdienus, kas neprasa daudz darba pēdējā brīdī, un vispār - labāk vienkāršākus ēdienus no svaigiem produktiem, nevis eksotiskus, lai parādītu namamātes gudrību. Un neieplānot ēdienus, ko namamāte gatavo pirmo reizi - labāk tādus ar gatavošanas pieredzi. Es pati šo likumu pārkāpju, bet mani viesi jau zina, ka es viņus izmantoju par izmēģinājuma trusīšiem.