Ignorējis loģiku
Tiesībsarga birojs pārkāpumu konstatēja LTV pērnā gada priekšvēlēšanu debašu organizēšanā, taču šogad dalībnieku atlasē būtisku atšķirību nav un pilnīgi visas partijas var piedalīties tikai trijos tematiskajos diskusiju raidījumos, bet ne debatēs reģionos. Gan pērn, gan šogad lielākajā daļā raidījumu varēja piedalīties tikai tie politiskie spēki, kuri, pēc socioloģisko pētījumu rezultātiem, varētu pārvarēt 2% barjeru. Visiem netika nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa. Tiesībsarga ieskatā reitingi nav objektīvs kritērijs, kas var noteikt, kuriem politiskajiem spēkiem ir tiesības izteikties priekšvēlēšanu diskusijās televīzijā, ko finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Visām partijām esot jādod vienlīdzīgas iespējas piedalīties debatēs, bet, kā to organizēt, esot LTV menedžmenta jautājums.
LTV līdztiesības principa pārkāpumu neatzīst. LTV 1. kanāla satura redaktore Sarmīte Plūme skaidro, ka visām partijām piedāvāts bezmaksas aģitācijas raidlaiks, partijām būs arī iespēja piedalīties raidījumā Labrīt, Latvija!, taču «mūsu debates notiek pēc mūsu pašu nosacījumiem». Tam piekrīt arī eksperti. Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks norāda, ka mediji var atlasīt debašu dalībniekus, piemēram, pēc tā, cik interesantas ir viņu idejas un piedāvājums. Arī Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs uzskata, ka tiesībsargs ignorējis mediju loģiku, jo nevar iegūt kvalitatīvu diskusiju ar ļoti lielu dalībnieku skaitu. Diskusiju dalībnieku atlase, pēc J. Juzefoviča domām, ir «kompromiss ar demokrātiju», jo mazajām partijām ir mazākas iespējas sevi parādīt. Taču, viņaprāt, līderu debates ir vienīgais formāts, kurā tehniski grūti iekļaut visas partijas, bet tas nenozīmē, ka mazās partijas var neiekļaut arī cita formāta raidījumos, kuros izsakās vadošie politiskie spēki. Piemēram, LTV raidījuma De facto rubrikā 100 krēsli būtu jāanalizē ne tikai lielās, bet arī mazās partijas.
Tiesībsargs aizrādījis tikai LTV, taču Latvijas Radio (LR) uz tematiskajām diskusijām aicina vēl mazāk dalībnieku - tikai partijas un apvienības, kurām prognozētas iespējas pārvarēt 5% barjeru (tās ir Zatlera Reformu partija, Saskaņas centrs, Vienotība, ZZS, VL-TB/LNNK). LR diskusiju vadītājs Aidis Tomsons stāsta, ka katras partijas vadītājs ir aicināts piedalīties iztaujāšanā, kurā klausītāji var uzdot jebkuru jautājumu, bet tematiskajās diskusijās dalībnieku skaits ir ierobežots, jo tas ir klausītāju interesēs. Nevar uztaisīt stundu garu diskusiju par augstāko izglītību ar 13 dalībniekiem, saka A. Tomsons.
Apšauba kritērijus
LTV saņēmusi kritiku par diskusiju dalībnieku atlases principiem, jo deklarējusi, ka raidījumos var piedalīties ne tikai tās partijas, kam ir cerības pārsniegt 2% barjeru, bet arī tās, kas pārstāvētas nule atlaistajā Saeimā. Otrais nosacījums iespēju piedalīties debatēs paver Šlesera Reformu partijai LPP/LC (ŠRP-LPP/LC), jo socioloģiskajos pētījumos tās reitings nesasniedz pat 2%. Providus pētniece Iveta Kažoka norāda, ka sabiedriskās televīzijas debašu dalībnieku atlases principiem jābūt dzelžainiem, bet LTV argumentācija liek šaubīties, vai tie tādi ir un drīzāk nav «pievilkti», lai debatētāju vidū tiktu arī ŠRP LPP/LC. I. Kažoka arī akcentē, ka Saeimā bija ievēlēta apvienība Par labu Latviju! (PLL) un LPP/LC bija tikai viena tās daļa. «Ja vēlēšanās nekandidētu SC, bet gan tikai kāda tā daļa, piemēram, Daugavpils pilsētas partija, vai arī to LTV aicinātu?» vaicā I. Kažoka. «Ja tantei būtu riteņi, viņa būtu tramvajs,» uz to atbild LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis. Viņaprāt, šajā gadījumā nav pamata apšaubīt ŠRP-LPP/LC aicināšanu, ja tā ir būtiska PLL sastāvdaļa.
Viena no LTV debašu redaktorēm ir arī Iveta Elksne, kuras dzīvesbiedrs Ģirts Dripe kandidēs Saeimas vēlēšanās no ŠRP-LPP/LC saraksta. I. Elksne iesaka visus interesējošos jautājumus uzdot viņas tiešajam priekšniekam M. Gailītim, kurš nav slēpis, ka Ģ. Dripe ir viņa draugs jau ilgus gadus. LTV pārstāvji uzsver, ka debates gatavojusi liela komanda un neesot pamata apšaubīt I. Elksnes profesionalitāti. Savukārt eksperti norāda, ka I. Elksnei vajadzēja sevi atstatīt no šī pienākuma. Pēc S. Kruka domām, tas būtu vēlams, zinot, cik aizdomīga ir publika, arī kandidāti to var izmantot savās interesēs.