Ir svarīgi saprast jēdzienu «alerģijas slieksnis». Piemēram, dzīvnieks ir alerģisks pret kādu no barības sastāvdaļām, bet alerģija nav tik spēcīga, lai izpaustos ar niezi un ādas problēmām, - dzīvnieks ir alerģisks, bet to nevar redzēt. Taču, ja dzīvniekam ir alerģija arī pret blusām un viņam iekož kaut viena blusa, alerģija parādās klīniski - dzīvnieks sāk kasīties. Parasti dzīvniekiem alerģija ir pret vairākiem alergēniem, piemēram, cūkgaļu, priedes putekšņiem, blusām, pelējuma sēnēm. Ja nav kontakta ar kādu no alergēniem (ziemā nav putekšņu un ir mazāk blusu), alerģijas pazīmes samazinās vai pat izzūd. Tikko parādās vēl kāds alergēns, pret ko dzīvnieks ir jutīgs, tiek pārsniegts alerģijas slieksnis, un alerģija parādās klīniski. Visiem alerģiskiem dzīvniekiem obligāti jālieto pretparazītu līdzekļi visu gadu, pavasarī putekšņu laikā dzīvnieks bieži jāmazgā, jāizvairās no atrašanās mitrās telpās ar pelējumu, ja iespējams, jānodrošina hidrolizēta proteīna diēta vai jāizvairās lietot barību, kas ir alerģiska konkrētajam dzīvniekam. Visbiežākais alerģijas cēlonis suņiem ir inhalācijas (ar gaisu ieelpoti un caur ādu uzņemti) alergēni. Parasti šīs alerģijas parādās divu trīs gadu vecumā un ievērojami pastiprinās pavasarī un vasarā.
Parasti saimnieki kā pirmo vaino ēdienu, bet tieši barības alerģijas suņiem novēro visretāk. Parasti dzīvnieki ir alerģiski pret barībā esošo dzīvnieku izcelsmes proteīnu (dažāda gaļa, piens), bet nereti arī pret augu proteīniem. Ir speciālas veterinārās diētas, kurās proteīni ir sadalīti tik smalkās daļās, ka organisms tos neuztver kā alergēnus un nerodas alerģiska reakcija. Šo diētu lieto sešas nedēļas. Ja stāvoklis uzlabojas, skaidrs, ka vainīga bijusi barība, un var sākt domāt, pret kuru no barības sastāvdaļām alerģija ir, un mēģināt izslēgt šo sastāvdaļu. Ideāli, ja dzīvnieku var barot tikai ar speciālo hidrolizētā proteīna diētu, bet tā ir samērā dārga. Hidrolizētā proteīna diēta ir pavisam kas cits nekā parastā zooveikalā nopērkamā tā sauktā hipoalerģiskā diēta, kuras sastāvā parasti ir jēra gaļa un rīsi. Īsto hipoalerģisko diētu var iegādāties tikai veterinārajās klīnikās. Citi biežākie alerģijas cēloņi ir pelējuma sēnes, kukaiņu kodumi (odi, bites, lapsenes), dzīvniekiem var būt alerģiska reakcija arī uz citiem dzīvniekiem (kaķiem, jūrascūciņām, suņiem) un arī cilvēku epitēliju.
Jebkuras alerģijas vai aizdomu gadījumā jāvēršas pie veterinārārsta. Alerģiju pilnībā izārstēt nevar, bet var ievērojami uzlabot dzīvnieka stāvokli - dažiem dzīvniekiem tas izdodas tik labi, ka pazīmes izzūd pilnībā. Veterinārārsts novērtē, vai niezes cēlonis nav kas cits (parazīti, hormoni u. c.), un tad var sākt hidrolizētā proteīna diētu vai noteikt alergēnus asins serumā. Alergēnu noteikšanu Latvijā neveic, bet veterinārārsti nosūta asins paraugus testam uz laboratoriju ASV. Pamatojoties uz testa rezultātiem, var pasūtīt speciālu konkrētajam dzīvniekam izveidotu hiposensitizācijas šķīdumu, ko injicē zemādā noteiktos intervālos un atšķaidījumā, tādējādi pieradinot organismu pie konkrētajiem alergēniem, lai, tos sastopot dzīvē, reakcija vairs nebūtu tik smaga un pakāpeniski pazustu pavisam.
*Klīnikas Dzīvnieku veselības centrs veterinārārste