Otrs svarīgākais nosacījums esot attieksme (gatavība strādāt, mācīties), un tikai pēc tam - zināšanas un pieredze. «Ja piemīt visi personības priekšnoteikumi, praktisko pieredzi var apgūt aptuveni trīs gados. Es tomēr uzskatu, ka tāpat kā - atvainojos! - talantu nevar nodzert, to nevar arī attīstīt: tas vai nu ir, vai nav,» Zane saka.
Šopavasar viņa savu nozares kolēģu vidū vortāla 7guru.lv rīkotā aptaujā atzīta par vienu no 33 pērnā gada sabiedrisko attiecību «pērlēm», kas zina drēbi savā jomā. Lai gan talantu nevienā jomā nevar būt vairākums, pēdējā laikā darba devēju sūdzības par profesionālu un talantīgu kadru trūkumu sasniegušas arī tādas nozares, kur, šķiet, ir esošo un potenciālo darbinieku pārpilnība.
Masa ir, izcilo trūkst
Sabiedriskās attiecības (SA) ir viena no šādām nozarēm. Pat par spīti daudzajiem šīs jomas studentiem un absolventiem, tajā ir profesionālu speciālistu deficīts, atzīst SA aģentūras Reputￃﾩ vadītāja Iveta Antonišķe. «Izglītība nenozīmē profesionalitāti. Tā ir izglītības, pieredzes, talanta un nežēlīga darba sinerģija,» viņa saka un stāsta, ka nozarē ir daudz asistenta līmeņa cilvēku, taču kvalificēto trūkst. Darbinieks šajā jomā kļūst vērtīgāks ar gadiem, taču SA speciālista ikdiena ir sūra, tāpēc ne visi to spēj izturēt ilgstoši. Līdz ar to vecumā, kad speciālistam jau vajadzētu būt gana pieredzējušam, viņš nereti jau ir no nozares aizgājis vai arī praktizē individuāli, savukārt tie, kas palikuši, pelna gana solīdi, lai nebūtu vienkārši pārvilināmi. Jaunajiem trūkst pieredzes, turklāt samērā maz no viņiem gatavi savu karjeru veidot smagi un ilgstoši. «Pietrūkst arī mērķtiecības, izpratnes - joprojām daudziem jauniešiem šķiet, ka šis darbs saistīts ar tusiņiem u. tml.» Viens no risinājumiem būtu nozares darba devēju aktīvāka sadarbība ar skolām, jauno speciālistu «slīpēšana» praktiskā darbā, I. Antonišķe teic.
Talantu krīze ir visā sabiedrībā, jo mēs neaudzinām un neskolojam izcilības, uzskata būvkompānijas Merks Personāla nodaļas vadītāja Māra Liepiņa. «Būvniecībā tiešām labu darbinieku trūkst vienmēr - gan vadītāju, gan strādnieku. Uz vakancēm «ideālie darbinieki» arī paši nemaz nepiesakās - viņi jāmeklē un jāuzrunā personīgi, jo visi strādā,» viņa stāsta. Straujie kāpumi un kritumi būvniecībā, kā arī speciālistu trūkums radījuši situāciju, kad jaunajiem talantiem vairs nav nepieciešamības būt izciliem savā profesijā, jo visi darbu varēs atrast vienmēr - ja ne šeit, tad pasaulē. Kas ir talants būvniecības nozarē? M. Liepiņa uzskaita: aktīvs, patstāvīgi domājošs, profesionāli izglītots un savu jomu pārzinošs darbinieks ar iniciatīvu, spēju uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus un sasniegt rezultātus. «Patlaban priekšrocības ir plaša profila speciālistiem, kas pārzina būvniecību kopumā, nevis vienu atsevišķu jomu.»
Viens no divdesmit
Liekas - lai nu ko, bet apsardzes darbiniekus vajadzētu atrast bez grūtībām. Izrādās - nekā! G4S Latvia Personāla departamenta direktore Anita Sāne norāda, ka gan potenciālie darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā ir stereotipu gūstā par šajā jomā nepieciešamajām prasmēm un kvalifikāciju. «Pamatprasības visiem potenciālajiem darbiniekiem ir: apsardzes sertifikāts, labas latviešu un krievu valodas zināšanas, vismaz vidējā izglītība, kā arī laba fiziskā sagatavotība. Tomēr realitātē tam atbilst tikai viens no aptuveni 20 kandidātiem. Paradoksāli, bet tas sākās līdz ar krīzi un ir arī šobrīd, kad ir liels bezdarbs,» A. Sāne saka. Viņa skaidro, ka izcilības gan vairāk nepieciešamas drošības risinājumu izstrādē, kur vajadzīgas plašas inženiertehniskas zināšanas plus sapratne par drošības jomu. Šādu speciālistu loks Latvijā ir šaurs, tāpēc to deficīts ir pastāvīgs. Talantu krīzi, pēc A. Sānes domām, veicina arī augstais nelegālās nodarbinātības īpatsvars nozarē un negodīgā konkurence. «Rezultātā darba devēja un darba ņēmēja attiecības nav iespējams izvērtēt no profesionalitātes prizmas. Visu izšķir ienākumu līmenis.»
Iezaļās zemenes neder?
Lai gan daudzās jomās labu speciālistu trūkstot visu laiku, spēles noteikumi lielā mērā mainījušies tieši nesenās krīzes iespaidā, komentē CV-Online Latvia personāla atlases speciāliste Evita Lapiņa. «Darba piedāvājumu nu ir vairāk, taču daudzi speciālisti izlēmuši pārkvalificēties citā nozarē. Protams, nemainīgs paliek fakts, ka darba devējs vēlas zvaigzni, bieži vien pat nespējot formulēt, kādai tai jābūt,» viņa teic. Darba devēji vēlas, lai «visas zemenes ir sarkanas, saldas un sulīgas», mazliet iezaļās, lai arī potenciāli drīzumā sarkanās, atmet kā nederīgas, bet maksāt par sarkanajām vēlas kā par zaļajām, E. Lapiņa stāsta līdzībās. Tāpēc darbiniekus arvien aktīvāk meklē ar «galvu medniekiem» - arī vidējā un speciālistu līmenī. Biežāk gan arī gadās, ka darba meklētāji apzināti nekandidē, jo pārāk labi pārzina konkrētās sfēras uzņēmumus un to reputāciju.
Lai talantu krīzi pārvarētu, E. Lapiņa darba devējiem iesaka investēt darbiniekos, tos apmācot, nemeklēt ideālu, bet gan potenciālu, un paraudzīties, vai kārotā puķe jau nezied paša dārziņā, tikai nav aplaistīta. Jārūpējas par personāla labsajūtu un jāstiprina uzņēmuma iekšējā atmosfēra, jo «visas mušas lido uz medu». Tāpat personāls jāuzslavē par sasniegto, jāmotivē. «Daudzi spēcīgi darbinieki patlaban izvērtē iespēju kaut ko mainīt, tāpēc ar viņiem atklāti jāizrunājas par attīstības iespējām uzņēmumā,» E. Lapiņa saka. Savukārt padoms darbiniekiem - nepārvērtēt savas spējas un zināšanu robežas, bet nemitīgi tās attīstīt un paplašināt.