Citu nav - policija šo gadu laikā atsijājusi jebkādas citas versijas. «Tie ir viņi, un viņus notiesās,» neoficiāli vairākkārt izteikušies avoti policijā. Taču allaž ir kaut kas pietrūcis, lai lietu nodotu prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai, kas būtu nākamais solis ceļā uz tiesu.
Diānas māte Baiba Kozlovska no notikušā ar Diānu cenšas norobežoties. Īsajā telefonsarunā ar Dienu viņa vien attrauca: «Nē, nē, viss, paldies!» un nolika klausuli. Viņa arī jau pāris gadu vairs nedzīvo ēkā Dobeles centrā, K. Barona ielā, kur, kā policija pieļāva, varēja būt noticis noziegums. Ar dēlu viņa pārcēlusies uz citu dzīvesvietu Dobelē. Vietējie stāsta - atgriezusies no cietuma, kur Baiba pavadīja mēnesi pēc drošības līdzekļa piemērošanas, viņa centusies uzvesties nemanāmi. Mājas pametusi vien vakarā, iestājoties tumsai. Taču nu ir citādi: B. Kozlovska - vismaz sociālā dienesta darbinieku acīs - ir ļoti gādīga māte, kura ar skolotājiem cīnās par savu otro bērnu 11 gadu veco dēlu. «Skolotājiem sakāpis galvā,» šonedēļ ierakstīja savā profilā draugiem.lv. Baiba, kurai šajā portālā ir meitas uzvārds. B. Kozlovsku par cietu riekstu varētu dēvēt arī izmeklētāji, pratināšanas laikā viņa nesalūza. «Liecības praktiski nav mainījusi,» saka Jānis Lazdiņš, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks. Par iespējamo slepkavības iemeslu viņš saka: iespējams, sadzīviskas problēmas.
Pretdarbojās policijai
B. Kozlovsku Diena pirmoreiz satika pirms trīsarpus gadiem 15. augustā, nākamajā dienā pēc Diānas pazušanas. Māte sēdēja uz daudzstāvu ēkas betona lieveņa un tvēra katru izmeklētājas vārdu, ko policija jau izdarījusi, ko aptaujājusi. Arī ļoti raudāja. Pēc nepilna mēneša dažu minūšu gājiena attālumā no šīs vietas purvainā vietā, ko vietējie izmantoja kā izgāztuvi, vietējie bērni atrada Diānas nedzīvo ķermeni. Versiju, ka vainojama varētu būt B. Kozlovska un viņas draugs A. Kuļijevs, policija jau bija apsvērusi Diānas pazušanas laikā, bet tā izkristalizējās pēc ķermeņa atrašanas.
Nozieguma veicējs, visticamāk, bija vēlējies, lai policija domā, ka vainojams maniaks. It kā atdarinot žņaugšanu, puskailajai meitenei bija ap kaklu apsējis viņas apakšbikses. Slepkavības vieta varēja būt dzīvoklis - sadzīviska strīda laikā viņai, iespējams, neapdomājot sekas, ar trulu priekšmetu tika iesists pa galvu vai arī meitene tika pagrūsta un pret kaut ko atsitās. Pēc tam centās līķi paslēpt. Neoficiāli avoti policijā arī tolaik izteicās, ka dzīvoklis pēc iespējamā nozieguma bija kā izberzts ar sadzīves ķīmiju. Policija mājās atrada Diānas burtnīcas, kurās viņa bija rakstījusi par problēmām ģimenē. Par sliktu mātei liecināja tas, ka viņa bija pretdarbojusies izmeklēšanai. Piemēram, policijai melojusi, ka Diānai nebija mobilā telefona, arī sniedza aplamu informāciju par meitenes drēbēm.
Pēc B. Kozlovskas un A. Kuļijeva aizturēšanas tiesa kā drošības līdzekli abiem piemēroja apcietinājumu. Diānas māte ieslodzījumā pavadīja mēnesi, viņas draugs - pusgadu. Arī tagad abiem ir tas pats - aizdomās turētās personas - statuss. Drošības līdzeklis gan viņiem nav piemērots.
Vājais posms
«Skaidrs, ka ģimene ir viena no pirmajām, ko pārbauda. Viņiem liekas, ka varbūt var nostrādāt zem kāda maniaka vai vēl nezin zem kā, jo filmas ir redzētas, bet nu parasti jau tās ir sadzīves problēmas,» saka Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks J. Lazdiņš. Viņš gan neesot atmetis cerības, neuzskata, ka lieta ir apstājusies uz visiem laikiem. Pašlaik vēl varot runāt par to, ka iespējama virzība lietā, «bet, kad tas būs - pēc mēneša diviem vai pusgada -, es noteikti neņemšos prognozēt».
Vājais posms - trūkst tiešo pierādījumu šajā lietā. «Ar tiem pierādījumiem, kas bija, bija par maz, lai virzītu lietu kriminālvajāšanai. Visu šo laiku, cik vien varējām, strādājam, lai gūtu vairāk pierādījumu, lai prokuratūra uzskatītu, ka ir pietiekami,» saka J. Lazdiņš. Uz jautājumu, vai aizdomās turētajiem policija piedāvāja iziet melu detektora pārbaudi, viņš neatbild, jo tā esot izmeklēšanas informācija. Melu detektora pārbaude gan nav tiešais pierādījums, viņš piebilst.
B. Kozlovskas savulaik valsts norīkotā advokāte Elza Bokuma saka: lietā pietrūka pierādījumu, arī pašā sākumā. «Visi gali bija ūdenī,» viņa uzsver. B. Kozlovska savu vainu nevienā brīdī neesot atzinusi. Neesot centusies arī novelt vainu uz A. Kuļijevu.
Pozitīvas pārmaiņas
Pēc meitas slepkavības ar B. Kozlovsku un viņas jaunāko dēlu strādāja psihologs un psihoterapeits. Dobeles sociālā darbiniece Sarmīte Šveicere gan saka - pēc speciālistu apmeklēšanas viņa novērojusi ļoti pozitīvas pārmaiņas ģimenē. «Tagad viss ir kārtībā, bērns ļoti labi mācās, viņam psihoterapija ļoti palīdzēja,» viņa stāsta. Baiba gan nestrādā, saņem pabalstus. Taču māte dēlu aprūpējot ļoti labi. Viņu aizstāvot, esot diezgan principiāla, lai skolotāji neizceļ klasē vienu bērnu, lai attieksme pret visiem būtu vienāda. Sociālajam dienestam B. Kozlovska uzrādījusi, ka dzīvo viena ar dēlu deviņstāvu ēkā Dobelē. Tur Dienai neizdevās viņu satikt, dēls teica, ka mātes nav mājās. Mājās neesot arī A. Kuļijeva. Kā noskaidroja Diena, A. Kuļijevs savu dzīvokli ir izīrējis jaunai ģimenei. Viņi Dienai teica: viņš pārcēlies uz deviņstāvu māju.