«Mēs laikam neesam tik politiski aktīvi, jo mūsu strādājošie lielākoties ir sievietes, ģimenes mātes, saimnieces, un es arī neesmu gatavs sēdināt viņas autobusos un vest uz Rīgu protestēt,» saka zivju pārstrādes uzņēmuma «Unda» valdes priekšsēdētājs Juris Bubišs. Lai gan nākamgad gaidāmais vēsturiski lielākais zvejas kvotu samazinājums var nopietni apdraudēt visu Latvijas zivsaimniecības nozari - gan zvejniekus, gan pārstrādātājus.
«Ja pēdējo triju gadu laikā zvejas kvotas tika samazinātas vidēji par 5000 tonnām, tad tagad mums draud grieziens trīs gadu apmērā,» stāsta Latvijas zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits un, veikli operējot ar skaitļiem, iezīmē pēdējo gadu notikumus zvejas nozarē - dažādu iemeslu dēļ no 133 zvejas uzņēmumiem palikuši 36, šogad vien slēgti 10. Palicis 71 zvejas kuģis, flote nav atjaunota gadiem. Kā pozitīvo atzīmē vien to, ka, samazinoties kvotu apjomam un kuģu skaitam, nozvejas apjoms uz vienu kuģi pakāpeniski augot.
Voits lepojas arī ar 2010. gadā sasniegto zivju produkcijas eksporta vērtību - 56,5 miljoniem latu, piebilstot, ka lielākā daļa latviešu zvejnieku iegūto zivju tiek pārdotas uz ārzemēm. Par to savukārt nepriecājas vietējie pārstrādātāji, jo viņiem situācijā, kad zivju iegūs mazāk un zvejnieki turpinās nodrošināt eksportu, arvien vairāk trūks izejvielu, par kurām būs jāmaksā vairāk vai jāieved no ārzemēm. Pārstrādātāji spriež, ka tas ir arī risks zaudēt produkcijas kvalitāti, savukārt pircējiem zivis kļūs dārgākas.
«Undas» vadītājs Juris Bubišs arī norāda, ka ir liela atšķirība, vai nogriezt kvotu Dānijai, kur brētliņas zvejo zivju miltu ražošanai, vai nogriezt kvotu Latvijai, kur tā ir pārtikas izejviela. «Tas būs sociāls sprādziens, jo darbu var zaudēt simtiem nozarē strādājošo,» saka Bubišs. Tomēr viņš, tāpat kā Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits, uzskata, ka nav jēgas piketēt pie Zemkopības ministrijas vai Saeimas, jo tur sēdošie situāciju izprotot un esot gatavi aizstāvēt vietējo intereses, ko gan līča piekrastē sastaptie zvejnieki tomēr apšauba.
Voits piebilst, ka Latvijas zvejnieku interešu aizstāvībā iesaistījusies arī Baltijas jūras reģionālā padomdevēja institūcija (ICES), kurā viņš pārstāv mūsu valsti. Šī organizācija, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju par zivju resursiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, sagatavojusi un Eiropas komisijā iesniegusi savus aprēķinus par pieļaujamo nozveju nākamajā gadā. Attiecībā uz reņģēm un brētliņām ir lūgums saglabāt kvotu pagājušā gadā līmenī, bet mencu nozveju palielināt par 40%. Viss izšķirsies 20. un 21. oktobrī Eiropas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.