Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja priekšnieks Edgars Strautmanis Dienai jau savulaik atzina, ka esot virkne cilvēku, kuri mūsu valsti pamet tieši ar mērķi veikt noziegumus. Šādu rīcību Šengenas atvērto robežu ieviešana esot stipri atvieglojusi. Arī šāgada Eiropola Organizētās noziedzības draudu novērtējuma ziņojumā uzsvars likts uz Austrumeiropas noziedzīgo grupējumu darbības paplašināšanos un ietekmes pieaugumu tādās sfērās kā cigarešu un narkotiku kontrabanda. Ziņojums gan īpašu uzsvaru licis uz Lietuvas, nevis Latvijas «mafiju».
Interesanti, ka, lai gan Vācija savu darba tirgu austrumeiropiešiem atver tikai šogad, līdz ar to liela latviešu diaspora tur vēl nav paspējusi izveidoties, šīs valsts varas iestādes gandrīz katru gadu notvērušas vairākus simtus latviešu noziedznieku. Tāpat jāmin, ka Lielbritānijā katru gadu notiesāto Latvijas valstspiederīgo skaits audzis par vairākiem simtiem - no 27 pirms pieciem gadiem, sasniedzot gandrīz tūkstoti pagājušogad. Savukārt no Īrijas, kur latviešu diaspora izveidojusies visai apjomīga, IeM IC saņēmis tikai vienu paziņojumu. Lielbritānijai piederošajā Ziemeļīrijā gan pieķerti 67 likumpārkāpēji no Latvijas.
Nesen jautājums par Latvijas emigrantu noziedzību aktualizējās, kad Norvēģijas policistu arodbiedrības vadītājs Ēgils Hālands izteicās, ka lielāko daļu Norvēģijā pastrādāto noziegumu izdarot iebraucēji no Baltijas valstīm. Norvēģijas varas iestādes gan šādas bažas noraidīja, uzsverot, ka tās cietumos ieslodzīti tikai pieci latvieši. Tomēr IeM IC statistika liecina, ka 2010. gadā šajā valstī notiesāti 57 Latvijas valstspiederīgie. Atšķirība skaitļos varētu būt skaidrojama ar to, ka Norvēģijas liberālajā sodu sistēmā cietumsodi tiek piespriesti reti, turklāt, kā ziņo Norvēģijas mediji, šā gada aprīļa beigās noslēgts līgums paredz, ka šajā valstī notiesātie latvieši sodu izciest tikšot sūtīti atpakaļ uz tēvzemi.