A. Slucis, kā jau ziņots, nupat izslēgts no Pilsoniskās savienības (PS) biedru rindām - tas darīts nevis portāla pietiek.com publicētās gadu vecās sarakstes ar partijas biedriem dēļ, bet gan tāpēc, ka, uzzinājis par savu izteikumu radīto skandālu, viņš atsūtījis jaunu e-pasta vēstuli, kurā paudis vēl radikālākus viedokļus, Dienai skaidroja PS pārstāve Dace Balode. Jaunās vēstules saturs atklāts netiek, taču iepriekšējā sarakstē viņš bija paudis, ka Latvijā viņš nevarētu vienlīdzīgi attiekties pret pacientiem latviešiem un pacientiem krieviem.
A. Slucis dzimis Rīgā apmēram gadu pirms Otrā pasaules kara sākuma. 1944. gada rudenī kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. 1952. gadā ģimene pārcēlusies uz Ilinoisas štatu ASV, kur A. Slucis pabeidzis vidusskolu. Dienējis ASV bruņoto spēku jūras desantā, bet pēc tam ieguvis augstāko inženiera izglītību.
«Viņš ieguva inženiera izglītību, bet 29 gadu vecumā saprata, ka grib palīdzēt cilvēkiem, un izmācījās par ārstu. Tagad viņš palīdz daudzbērnu ģimenēm Latvijā,» par A. Sluci stāsta V. Diķe. Kā ārsts A. Slucis strādājis gan ASV, gan Zviedrijā. 1991. gadā pārgājis uz privāto praksi ASV, kur strādā vēl tagad.
Amerikas latvietis ar Vītolu fonda palīdzību 2008. gadā nodibināja savā vārdā nosauktu stipendiju, kura sākotnēji tikusi pasniegta četriem jauniešiem augstākās izglītības iegūšanai, bet nu jau stipendiātu skaits pieaudzis līdz 20.
Kādā intervijā, kas pērn sniegta portālam nacionalisti.lv, A. Slucis atzīst, ka viņa stipendijas tiek pasniegtas «jauniešiem no laukiem un tikai latviešiem», kaut gan, «ja kāds krievs beidz latviešu skolu, viņš var pieteikties». Tomēr Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja norādīja, ka «viņš ar jauniešiem nekad nav runājis neko radikālu vai noskaņojis viņus pret kādu».
Viņa arī piebilda, ka Vītolu fonds ir nepolitiska organizācija, bet tīri personīgi viņai šķiet, ka A. Sluča izslēgšana no PS ir «nodevība pret cilvēku, kurš neko sliktu Latvijai nav darījis». «Šim stāstam pamatideja bija tāda, ka, ja būtu jāizvēlas izmisuma situācijā, piemēram, kara laikā, tad viņš droši vien dotu priekšroku latvietim, bet tagad viss ir sagriezts ar kājām gaisā,» skaidro V. Diķe.
Bez stipendijas iedibināšanas A. Slucis aktīvi nodarbojies ar filantropiju arī citās ar latviešu nacionālismu tradicionāli saistītās sfērās - 2009.gadā ziedojis 1500 latus Okupācijas muzejam, un, kā saka intervijā nacionalisti.lv, «ir bijušas arī citas stipendijas - pēc konkursa par dekolonizāciju izveidoju stipendiju jauniem skolotājiem par patriotisko audzināšanu, bija stipendija patriotiskiem žurnālistiem».
Pirmas nesenajām Saeimas vēlēšanām A. Slucis ziedojis naudu arī nacionālo ideoloģiju paudušajām partijām Visu Latvijai! un Pilsoniskā savienība - kopā katrai vairāk nekā 10 000 latu. Viņš arī Latvijas medijos ievietojis tā sauktās «trešās personas» politiskās reklāmas, kurās aicinājis vēlētājus nebalsot par Saskaņas centru un Par labu Latviju!.
Kaut arī A. Slucis uztur labas attiecības ar citu nacionālistiski noskaņotu partiju - VL - tā viņu savās rindās stāties neplāno aicināt. «Tas, vai tagad viņš vēl vēlas būt kādā politiskajā partijā, lai paliek viņa paša ziņā. Īpaši viņu neaicināsim, bet sadarbība mums ir bijusi, un es domāju, ka būs arī turpmāk,» Dienai stāstīja VL līderis Imants Parādnieks. Viņš uzsvēra, ka A. Sluci pazīstot personīgi kā cienījamu un godājamu vīru. «Ar nožēlu konstatēju, ka mūsu pašu tautieši īsti neizprot cita tautieša sāpi. Cilvēks nejūtas labi, tāpēc, ka viņam ir iekšēja sajūta, ka viņš nevarētu vienlīdz labi attiekties pret vienu vai otru cilvēku Latvijā. Viņš saprot, ka šādai attieksmei īsti nav objektīva pamata, un tieši tāpēc, respektējot gan doto Hipokrata zvērestu, gan vispārcilvēciskās vērtības, paliek Amerikā un darbojas tur,» uzsver I. Parādnieks. Ar A. Sluci, kurš šobrīd atrodas Minesotā, Dienai sazināties neizdevās.