Jau pērnajā gadā Valsts kontrole (VK) iesniedza Saeimā priekšlikumus par izmaiņām likumos, kurus Saeima arī konceptuāli atbalstīja, paplašinot Valsts kontroles pilnvaras. Ierosinājums paredz, ka pēc revīzijas, kuras laikā ir konstatatēta nelikumīga rīcība, kas radījusi zaudējumus, Valsts kontrolei būtu tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret amatpersonām, ja noteiktā laikā šo jautājumu nav atrisinājusi pati iestāde.
Nesen beidzās priekšlikumu iesniegšana Valsts kontroles likuma grozījumos pirms to izskatīšanas otrajā lasījumā. Taču valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai ir bažas, vai Saeima nevēlas novilcināt šā projekta pieņemšanu, ņemot vērā ilgo tā saskaņošanas procesu. Grozījumi esot sabiedrības interesēs, jo palīdzētu budžetā atgūt līdzekļus. Tagad zaudējumu piedziņa faktiski nenotiekot, un atbildība par to nodarīšanu ir formāla. Personas, kuru darbībā kontstatēti pārkāpumi, tiek cauri ar vieglākiem sodiem - brīdinājumiem, mutiskiem aizrādījumiem, piezīmēm, rājieniem. Ir gadījumi, kad uz dažiem mēnešiem tiek samazināta viņu mēnešalga vai arī pārtrauktas darba attiecības.
Valsts kontrolieres amatā E. Krūmiņu Saeima apstiprināja 2013. gada janvārī. Tas nozīmē, ka nākamā gada sākumā viņai beigsies pirmais četru gadu pilnvaru termiņš. Var pieļaut, ka arī ar šo faktu varētu būt saistīta vilcināšanās. Tieši E. Krūmiņas darbības laikā sākās intensīvas revīzijas pašvaldībās. Valsts kontroliere ir apņēmusies līdz pilnvaru beigām veikt revīzijas visās pašvaldībās. LPS bija vienīgā institūcija, ar kuru grozījumus neizdevās saskaņot.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir bijušas vairākas izbraukuma sēdes reģionos, kur vietējie līderi izteikuši iebildes pret Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu, Dienu informēja šīs komisijas deputāts, bijušais Smiltenes novada vadītājs Ainārs Mežulis (ZZS). Viņš sacīja, ka projektu nav paredzēts bremzēt, taču iebildumi pret to ir - galvenokārt tāpēc, ka tad būs vēl viena kontrolējošā institūcija. Viņaprāt, Valsts kontrolei ir tiesības nodot revīzijas rezultātus citām tiesībsargājošajām iestādēm. «Beigās būs tā, ka mēs visi būsim zagļi un visi meklēsim zagļus,» piebilda politiķis.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdim Sergejam Dolgopolovam (Saskaņa) arī nepatīkot tā ažiotāža, kas ap projektu ir sacelta. Viņš Dienai atgādināja, ka likums nav parastajā kārtībā skatīts valdībā, bet pēc Valsts kontroles iniciatīvas to iesniegšanai parlamentā ir sagatavojusi komisija. Tāpēc tas ir rūpīgāk jāvērtē. Komisija saņemtos priekšlikumus izvērtēs darba grupā kopā ar ekspertiem. «Es netaisos projektu vilcināt, bet netaisos arī sasteigt,» teica S. Dolgopolovs. Viņš personīgi esot skeptisks pret ideju, jo tās parādīšanās nozīmējot, ka tiesībsargājošās iestādes strādājot lēni un Valsts kontrole uz tām nevar paļauties. «Bieži tā vietā, lai likvidētu cēloņus, tiek apkarotas sekas,» piebilda komisijas vadītājs.
S. Dolgopolovs ir iesniedzis priekšlikumu, lai paredzētu, ka nevis Valsts kontroles padome, bet speciāla komisija tad varētu lemt, vai uzsākt administratīvo procesu par piespiedu piedziņu. Šajā komisijā varētu būt gan VK padomes, gan Valsts kancelejas, Ģenerālprokuratūras un arī pašvaldību pārstāvji. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis savukārt aicina atjaunot iespēju Valsts kontroles padomes lēmumus pārsūdzēt, kas tikusi atcelta vēl pirms E. Krūmiņas stāšanās amatā. Nereti Valsts kontroles revīzijās izdarītie secinājumi esot strīdīgi, it sevišķi gadījumos, kad tā vērtējusi līdzekļu izmantošanas lietderīgumu. Ir jāpārzina situācija konkrētajā pašvaldībā, lai to patiešām izprastu, uzskata LPS vadītājs. Šajā gadījumā gan personām, no kurām piedzītu zaudējumus, būtu iespējas šo administratīvo aktu pārsūdzēt tiesā.