Uzmana citus vulkānus
Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kas paralizēja gaisa satiksmi gandrīz visā Eiropā, varētu būt priekšvēstnesis citiem, daudz spēcīgākiem izvirdumiem, kam būtu vēl nepatīkamākas sekas. Zinātnieki īpaši uzmanīgi vēro divus citus Īslandes vulkānus - Katlu un Heklu, kas atrodas netālu no šobrīd aktīvā vulkāna. Šobrīd gan nekas neliecina par kāda līdzās esošā vulkāna mošanos, taču iespējamo aktivizēšanos var noteikt ne agrāk kā dažas dienas pirms izvirduma. «Aptuveni 50% gadījumu pēc viena vulkāna izvirduma tiek aktivizēts kāds no citiem, kuri atrodas vienā sistēmā,» stāsta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs, profesors Ģirts Stinkulis. Vēstures liecības rāda, ka katru reizi pēc Eijafjadlajegidla izvirduma no miega pamodies arī vulkāns Katla.
Īslandes vēsturē saglabājušās liecības par Laki vulkāna izvirdumu 1783. gadā, kas radīja milzīgu postu ne tikai Īslandē, bet arī tālu aiz tās robežām. Atmosfērā nokļuva milzīgs daudzums kaitīgo izmešu, indīgās vielas nobendēja labību un mājlopus. Pēc vulkāna izvirduma nomira vairāk nekā puse Īslandes mājlopu un līdz pat 25% iedzīvotāju. Vulkāna pelnu smogs un klimata pārmaiņas skāra arī lielu daļu Eiropas, izraisot badu, kas tiek minēts kā viens no 1789. gada Lielās franču revolūcijas cēloņiem.
ASV zinātnieku dati liecina, ka pašlaik pasaulē darbojas 18 aktīvu vulkānu, ieskaitot trīs Kamčatkas pussalā. Vulkanologu prognozes liecina, ka vulkānu izvirdumu skaits un stiprums varētu pastiprināties, īpaši reģionos, kur vulkāni atrodas zem ledāju «cepures». Tas tiek skaidrots ar globālās sasilšanas sekām. «Globālā sasilšana izkausē ledājus, un tas ietekmē magmatiskās sistēmas,» aģentūrai Reuters stāsta Īslandes vulkanologs Freisteins Sigmundsons. Ledāju cepures izkušana samazina spiedienu uz iežiem, tādēļ tiem ir vieglāk pārvērsties magmā un lauzties uz Zemes virspusi.
Globālā atdzišana
No otras puses, vulkānu izvirdumi varētu ierobežot globālo sasilšanu, jo izvirduma laikā izdalās sēra dioksīds, kas aizkavē saules gaismas nonākšanu līdz zemei. «Vulkāna pelni ļoti labi atstaro saules gaismu. Ja tie pārklāj lielu teritoriju, ir bijis precedents, kad tas par veselu grādu samazina vidējo gaisa temperatūru un noteiktā laika periodā neienākas raža, radot diezgan lielu postu reģionam,» stāsta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukšēvičs.
Zinātnieki gan uzskata, ka Eijafjadlajegidla izvirdums ir pārāk mazs, lai radītu tādas sekas. Lielāko satraukumu joprojām izraisa gaisa satiksmes traucējumi, kas radušies pelnu mākoņa dēļ. Lidsabiedrības žēlojas, ka ierobežojumi noteikti bez pietiekama pamatojuma, balstoties uz matemātiskiem modeļiem, kas tika izstrādāti pēc Černobiļas AES avārijas, lai kontrolētu piesārņojuma plūsmu. «Lēmumus vajadzētu pieņemt, balstoties uz reālo stāvokli debesīs, nevis uz teorētiskiem modeļiem,» uzskata Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas vadītājs Džovanni Bisinjāni. Pēc kritiķu domām, nav attaisnojuma tam, ka cilvēce iemācījusies nosūtīt cilvēku uz Mēness, bet nemāk noteikt lidojuma drošību starp divām Eiropas pilsētām.