Dzīvnieku tiesību aizstāvji kritizējuši arī likuma virzīšanas slepenību un necaurredzamību. Arī V.Zatlers uzsver, ka grozījumu pieņemšanas process bijis ļoti sasteigts un nav devis iespēju rūpīgi izvērtēt gan likuma piekritēju, gan tā oponentu argumentus, alternatīvas, kā arī skaidrot piedāvāto grozījumu būtību sabiedrībai.
Kā noskaidroja Diena, ir cerības, ka valdības noteikumu grozījumu projekts, kas regulē lopu rituālās kaušanas norisi, netiks virzīts tik sasteigti kā likuma grozījumi. Lai arī iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) noteikumu projektu plānoja valsts sekretāru sanāksmē iesniegt jau pagājušā ceturtdienā, šajās dienās tā vēl turpina izvērtēt iesaistīto pušu atzinumus, Dienai stāstīja ministrijas pārstāve Liene Ansone.
Pirmdien ZM tika nosūtīts pēdējais nepieciešamais - Latvijas Veterinārārstu biedrības - atzinums. «Mēs iebilstam pret kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas, ko paredz gan grozījumi likumā, gan arī tiem sekojošais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts,» stāsta Māra Viduža, Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja. Biedrība arī atsaucas uz Eiropas Veterinārārstu federācijas atzinumu, kurā minēts, ka kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas ir nepieņemama, tā varot radīt dzīvniekam sāpes un ciešanas. Arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome jau pagājušajā nedēļā sniedza negatīvu atzinumu, iebilstot pret šādu kaušanas veidu pēc būtības. ZM uzsver, ka noteikumu projektu var virzīt tālāk, arī saņemot negatīvus atzinumus.